Šī 1755. gada 1. novembrī notikusī postošā katastrofa minēta daudzos vēsturiskajos dokumentos, un galvenokārt to dēvē par “Lielo Lisabonas zemestrīci”. Vēstīts, ka pazemes grūdienu jauda bijusi 7–8 balles pēc Rihtera skalas. Aptuvenais bojāgājušo skaits ir vairāk nekā iespaidīgs – vismaz 70 000 cilvēku.

Visspēcīgākā visā vēsturē

Jebkuras Zemes virsmas svārstības, ko izraisījuši dabiskas izcelsmes iemesli – galvenokārt tieši tektoniskie procesi –, pieņemts dēvēt par zemestrīcēm. Pētnieki pauduši, ka gada laikā Zemes dzīlēs notiek vairāki simti tūkstošu tādu dabas masu pārvietošanos, un katrai no tām piemīt dažādi spēki. Lielāko daļu šo procesu spēj fiksēt tikai ļoti jutīga modernā aparatūra jeb seismogrāfi, savukārt tie, kurus nešaubīgi sajūt cilvēks, jau dēvējami par katastrofām.

Vēstīts, ka visā civilizācijas apzinātās vēstures gaitā no dabas katastrofām, kuras var dēvēt par zemestrīcēm, kopumā bojā gājuši ne mazāk par 150 miljoniem cilvēku. Uz Zemes regulāri bijuši tādi periodi, kad seismiskā aktivitāte ļoti ievērojami pastiprinājusies. Piemēram, savulaik 1976. gadu tieši tā arī nodēvēja – par “katastrofisko zemestrīču gadu”. Tajā gadā zemestrīcēs bojā gājuši aptuveni 500 000 cilvēku.