Dienviddānijas universitātes pētnieki profesora Fernando Kolčero vadībā nolēma noskaidrot, kāda ir dzīves ilguma atšķirība tēviņiem un mātītēm. Jau iepriekš bija zināms, ka vairākumam sugu sieviešu dzimtes īpatņi dzīvo ievērojami ilgāk, un tas attiecināms arī uz cilvēkiem.

Bija pieņemts uzskatīt, ka pamatā ir dzīves un vides apstākļi, taču tagad noskaidrots, ka sieviešu organisma spēks “ielikts” jau gluži ģenētiskā līmenī. Dāņu pētnieki savā jaunajā pētījumā galvenokārt pievērsās putniem, konkrēti – zvirbuļiem, noskaidrojot, ka šīs sugas putnu mātītēm dzīves ilgums ir ievērojami lielāks nekā tēviņiem. Pats par sevi šāds fakts neraisa lielu pārsteigumu, taču konkrētais izskaidrojums par ģenētiskajiem nosacījumiem tomēr esot satriecis pētniekus.

Kāda izplatīta teorija pauž, ka daudzu sugu tēviņi ir lielāki un vecumdienās lielākā ķermenī esot grūtāk uzturēt dzīvību. Turklāt tēviņi allaž patērē vairāk enerģijas, lai savstarpēji cīnītos (galvenokārt nolūkā iekarot mātīšu labvēlību), un tas tos padara vieglāk ievainojamus. Taču Kolčero, kopā ar kolēģiem pētot zvirbuļus, izdevies atrast vēl vienu pietiekami nopietnu skaidrojumu. Viņš paudis, ka izvēlējies tieši šo putnu tāpēc, ka šajā gadījumā nedarbojas visi parastie skaidrojumi: šeit mātītes ir lielākas par tēviņiem, turklāt zvirbuļi mēdz visu savu dzīvi nodzīvot kopā ar vienu un to pašu partneri. Citiem vārdiem sakot, ne tēviņu izmērs, ne arī to kauslīgums nekādi neizskaidro dzīves ilguma atšķirību.