Brieža un mežacūkas pauti ir vērtīgākie, jo tie ir paši lielākie. Alnim arī ir. Aļņu bullim, proti…

Reklāma

Proporcionāli tie ir mazāki, taču tikpat garšīgi. Stirnāža oliņas laikam uzturā neviens īsti nelieto, jo tās ir pārāk mazas, lai pūlētos, tās attīrot no plēvēm.

Brieža un mežacūkas pauti ir vērtīgākie, jo tie ir paši lielākie.

Sēklinieki ir ļoti svarīga jebkura zīdītāja ķermeņa daļa. Par spīti tam, vairumam dzīvnieku tie atrodas, var teikt, ārpus ķermeņa un tā sniegtās aizsardzības. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša. Spermas ražošanai optimālā temperatūra ir 35 grādi pēc Celsija. Ja kaut kādu iemeslu dēļ sēklinieki nav noslīdējuši un paliek vēdera dobumā, tie neattīstās un nav spējīgi ražot spermu.

Lai pasargātu sēkliniekus no mehāniskiem bojājumiem, evolūcijas gaitā ir attīstījusies daudzslāņu aizsardzība. Visi šie slāņi ir elastīgi un tik ļoti izturīgi, ka bez labi uzasināta medību naža galā netiksi. Starp citu, cilvēka sēkliniekus aizsargā seši dažādu audu slāņi.

Tātad nomedīts briežu, aļņu, mežacūkas tēviņš. Jau dīrājot dzīvnieku, izgriežam ārā sēkliniekus. Parasti tad paliek tikai divi aizsardzības slāņi. Tā dēvētais makstsapvalks un baltumapvalks.

Ar asu nazi jāpārgriež baltā plēve.

Pirmo vienkārši pārgriež gareniski un izvelk pautiņu ārā. Pēdējais apvalks ir pats blīvākais un neelastīgākais. Un te sākās atbildīgākā dīrāšanas daļa. Pareizi noņemot šo apvalku, sēklinieks saglabās formu. Rīkojoties nepareizi vai ar lielu spēku, tas izjuks. Dažiem ēdieniem pautiņi vajadzīgi veseli. Arī jēlpautu maizītēm.

Tātad, kad esam tikuši līdz baltumapvalkam, ir jānogriež epididimis (lat. Epididimis) – blīvs garens veidojums sēklinieka augšdaļā. Pēc tam uz koka dēlīša noliktais sēklinieks jāsatver stingri ar pirkstiem un ar asu nazi jāveic iegriezums baltajā plēvē tā, lai to pārgrieztu, bet nesagrieztu sēklinieka daiviņas – maigo substanci, kas veido sēklinieku un atrodas tieši zem plēves.

Pirksts jāaizbāž aiz plēves un ar nagu jāsāk atdalīt sēklinieka masu no plēves.
Rezultātā iegūstam ovālas formas objektu, ko ir ērti sagriezt vai pagatavot veselu.

Kad iegriezums ir veikts, ar nagu atdalām plēvi no sēklinieka, veicot vēdekļveida kustības. Kad ir izveidojusies pietiekami liela kabatiņa, aizbāžam īkšķi aiz baltās plēves un turpinām atdalīt sēklinieka masu no tās. Rezultātā iegūstam ovālas formas mīkstu masu, kuru tālāk var izmantot dažādu ēdienu pagatavošanai.

Attēlā viens notīrīts sēklinieks, bet otrs joprojām baltumapvalkā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.