Mēdz teikt – kā zivs ūdenī. Taču vai tiešām zivīm ūdenī vienmēr ir tik labi, kā mēs, makšķernieki, to domājam? Kā var noskaidrot, kā zivīm klājas, vai varam neuztraukties, ka loma pietiks arī mūsu mazbērniem, vai steidzami jārīkojas, lai situāciju uzlabotu?
Atbildes uz šiem jautājumiem ikdienā meklē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas speciālisti un viņu palīgi.
Nekā romantiska
Zivju resursu pētniecības departamenta iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne stāsta, ka nodaļas darbinieku uzdevums ir noskaidrot zivju resursu stāvokli Latvijas iekšējos ūdeņos un izstrādāt rekomendācijas zivju resursu atražošanai – vai jāgatavo nārsta vietas, vai ūdenstilpē jāielaiž zivju mazuļi.
"Aptuveni vienu trešo daļu sava laika pētnieks pavada, lasot un analizējot zinātnisko literatūru, iepriekšējo gadu atskaites un datus. Šis darbs pārsvarā notiek ziemā
– janvārī, februārī, arī martā, jo vasarā tam neatliek laika. Tas ir nepieciešams, lai saprastu, ko mēs tajā upē vēlamies redzēt un varam saskatīt. Savukārt aprīlī sākas lauka darbi, kas beidzas tikai oktobrī, novembrī vai decembrī – atkarībā no sezonas. Tāpat no septembra līdz decembrim apkopojam un analizējam lauku darbos iegūtos datus. Līdz ar to ļoti daudz laika tiek pavadīts pie datora," skaidro Ruta Medne.
Kā saskaitīt lašus un taimiņus
Iekšējos ūdeņos tiek nodalīti zivju pētījumi un vides pētījumi. Pēdējie arī ir ļoti svarīgi, lai gan makšķerniekus visvairāk interesē tieši zivju pētījumi.
Mednes kundze atklāj, ka "BIOR" pētījumu mērķis ir saimnieciski nozīmīgās zivju sugas. Upēs tās ir migrējošās zivis: lasis, taimiņš, zutis, nēģis un vimba. Protams, iekšējos ūdeņos notiek arī ezera zivju uzskaite. Abos gadījumos pētniecības metodes atšķiras. "Laši un taimiņi savā dzīves ciklā rudenī ienāk upē, nārsto, pavasarī izšķiļas mazuļi un pēc gada, diviem vai trim tie dodas atpakaļ uz jūru. Uz jūru migrējošos mazuļus sauc par smoltiem. Uzskaiti pētnieki pavasarī sāk ar tiem," skaidro Ruta Medne. Viņa stāsta, ka uzskaite notiek Gaujā un Salacā. Lašu uzskaite Salacā notiek kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem.
"Esam ieguvuši ļoti garas datu rindas, un vairākas paaudzes pētnieku tās papildina,"
zina stāstīt zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja. "Lai saskaitītu smoltus, upē ievieto speciālu zvejas rīku, kas nenogalina zivis. Zvejas rīkā iekļuvušās zivis kopā ar ierīci izceļ no ūdens, tās nomēra, nosver un tūlīt pat atlaiž atpakaļ upē."
Nākamais lašu un taimiņu izpētes posms ir mazuļu skaitīšana. Tā vienmēr notiek jūlija beigās, augustā. Lašupēs šo darbu veic vairākas izpētes komandas, izmantojot elektrozvejas aparātus. "Tiek izmantota īpaša ierīce, ar ko pētnieki brien upē un ar speciālu pieregulētu elektrosignālu zivtiņas apdullina. Taču zivtiņas neiet bojā!" skaidro Ruta Medne. "Tiklīdz zivtiņa tiek izņemta no ūdens, kurā darbojas elektrosignāls, tā nekavējoties atžirgst un tiek ielikta citā tvertnē. Dažkārt nākas lietot speciālus narkozes līdzekļus, lai zivtiņas varētu nomērīt. Tiklīdz tās atžirgst, tās nekavējoties atgriežas ūdenī."