23. maijs vēsturē un senās avīzēs. Brāļu kapu lielās izmaksas

1925. gada 23. maijā. Pirms 100 gadiem Latvijas preses izdevumi vēstīja, ka sākusies Rīgas Brāļu kapu praktiskā izbūve un Allažu akmeņlauztuvēs sākas šūnakmens ieguve lielos apmēros.

Lēsa, ka piegādes process vien izmaksās miljonus, taču budžetā tādas naudas nebija. Konkursā par latviešu strēlnieku un Neatkarības karā kritušo atdusas vietas tēlniecisko iekārtojumu bija uzvarējis tēlnieks Kārlis Zāle, arhitektoniskos risinājumus uzticēja arhitektiem Aleksandram Birzeniekam un Pēterim Federam, apzaļumošanu Andrejam Zeidakam. Brāļu kapu pamatakmeni lika 1924. gada 18. novembrī, savukārt 1925. gada maija beigās noslēgumam tuvojās terases iekārtošana. Avīze "Latvija" pauda: "Viss kapu tēlniecības veidojums būs tikai no Allažu akmeņa. Šī akmeņa derīgumu apšaubīja, bet izpētot tas izrādījies ļoti izturīgs un noderīgs. Izbūves darbi veicas samērā lēni. Pirmkārt – līdzekļi ierobežoti, otrkārt – jāievēro izbūves darbu nopietnība." Avīžnieki prātoja, ka tādos tempos pieminekļu kompleksu pabeigšot vien pēc sešiem gadiem. Patiesībā pabeigtos Brāļu kapus iesvētīja tikai 1936. gadā, tātad pēc 11 gadiem. 

"Darbi ir plaši un lieli un prasa milzu līdzekļus, lai radītu nemirstīgu mākslas pieminekli kritušiem varoņiem. Te jānāk talkā sabiedrībai un jāziedo. 

Mums ir daudzas bankas un tirdznieciski rūpnieciskas organizācijas. Bet cik viņas ziedojušas Brāļu kapu komitejai?" retoriski taujāja laikraksts. Pusotras nedēļas vēlāk no Brāļu kapu komitejas ziņojuma kļuva skaidras pirmās izmaksas. Terases mūra darbi bija izmaksājuši 38 tūkstošus latu. Allažu šūnakmens bloku apstrādei tēliem un apšuvumam vajadzēja atsevišķu darbnīcu. To izlēma iekārtot, pārbūvējot agrākos šķūņus Pletenberga (Ķīšezera) ielā 1. Tas izmaksāja vairāk nekā 10 tūkstošus latu. Pirmo šūnakmens bloku izciršana Allažos 1924. gada nogalē bija prasījusi sešus tūkstošus latu. "Uzceltos mūrus paredzēts noklāt ar šūnakmens plāksnēm, kādēļ bija nepieciešams iegādāt liela tipa akmeņu zāģējamo mašīnu. Tā pasūtīta Vācijā un izmaksās ap 35 tūkstošus latu. Mašīna būs viena no lielākām Eiropā," 4. jūnijā rakstīja "Brīvā Zeme". Brāļu kapu komiteja lūdza Rīgas pilsētu ievilkt kapiem ūdensvadu, taču pašvaldība atteica. Komiteja to bija izdarījusi par saviem līdzekļiem, kas prasīja vēl vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Pilsēta 1925. gadā vismaz apņēmās desmit gadus neprasīt maksu par piegādāto ūdeni.

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 23. maijā

Cīņa ap Baltezeru. Ādažu pagasta sabiedrība griezusēs finanšu ministrijā ar lūgumu paziņot, kam iznomāti Baltezera ūdeņi, lai novērtētu ezera vērtību un kokrūpniekiem – ezera nomātājiem uzliktu pašvaldības nodokli. Finanšu ministrija paziņoja, ka Baltezers nodots kokrūpnieku brīvā rīcībā bez nomas. Tā kā pa Gauju pludinātie koki visi notek Baltezerā, tad pie pēdējo apstrādāšanas gandrīz visu gadu nodarbināti vairāki simti strādnieku. Pēdējie lieto pagasta ceļus, griežas pie pagasta ar dažādiem lūgumiem un tai pašā laikā atrodas privileģētākā stāvoklī nekā vietējie iedzīvotāji – tie nenes klaušas, ne nodevas. Pagasts šādu finanšu ministrijas rīcību atzina par netaisnu un pārsūdzēja to senātā. Senāts paskaidroja, ka šī jautājuma izšķiršana ietilpst finanšu ministra kompetencē, un sūdzību noraidīja.