Partly cloudy 0.3 °C
P. 13.12
Lūcija, Veldze
SEKO MUMS
Reklāma
Vēdzeles vislabāk ķert naktī, bet, ja pa gaismu nebūs sanācis pienācīgi izpētīt vietas, uz veiksmi var necerēt.
Vēdzeles vislabāk ķert naktī, bet, ja pa gaismu nebūs sanācis pienācīgi izpētīt vietas, uz veiksmi var necerēt.
Foto: Shutterstock

Vēdzeles – tā ir noslēpumiem, piedzīvojumiem un pat ar mistisku pieskaņu apvīta cope. Ja dodies uz to kompānijā, būs ļoti laba iespēja ar draugiem vēl vairāk satuvināties.

Reklāma

Pati cope ir primitīva, bet process ir tā vērts. Visbiežāk izvēlos meditācijas procesu. Viens. Nakts. Klusums. Saplūsti ar nakti, upi, mežu – kļūsti par kaut ko pirmatnēju –, nedaudz biedējoši, bet absolūta harmonija. Skaidri apzinies, ka neesi vienīgais, kas neguļ. Tās ir tur. Izgājušas medībās. Es esmu te – medībās uz vēdzelēm.

Kur dzīvo vēdzeles?

Vēdzeles jāmeklē upē, protams – tāda ir visvienkāršākā atbilde. Svarīgākais ir atrast to medību takas. Nevar tā vienkārši aizbraukt uz upi, samest kātus un gaidīt, cerēt, uztaisīt bāzes vietu, no kuras pēc tam slinkums doties prom, lai mainītu vietu.

Stāstīšu tikai par savu pieredzi. Gadiem tā daru, un lomi ir. Sākums ir aktīvs. Sevišķi svešā vietā, nezināmā upē. Jābrauc, kamēr vēl gaišs. Jāpastaigā gar upes krastu, jāpameklē mazi līcīši, atstraumes – vietas, kur straume maina ātrumu. Ja ir kāds dienas copmanis, jāparunājas par upes dziļumiem, bedrēm, sērītēm. Jo šaurāka upe, jo vieglāk to iztaustīt. 

Vēdzelei patīk iet uz robežas starp smilšainu grunti, maziem akmentiņiem, piespiesties tuvāk krastam. 

Tādus secinājumus esmu izdarījis pēc pēdējām divām copēm man pilnīgi svešā upē Aiviekstē. Kā? Pēc tā, kas zivīm kuņģos. Bija mazas vardītes, spāru kāpuri un pa vienai mazai zivtiņai. Tie visi ir krasta tuvumā mītošie.

Tests ar sviniņu

Nākamais, sarežģītākais ir noteikt attālumu no krasta. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir staigājošā gruntene. Viegls sviniņš – apmēram 15 g, pavadiņa aptuveni 50 cm nedaudz virs tā. Iemet 90 grādos pret krastu un lai slīd. Ja apstājas, pavelku nedaudz auklu, lai turpina slīdēt pa straumi. Gaujā vajag sākt ar vismaz 20 g sviniņu taustīšanai. Sviniņš pats iekrīt bedrē vai izskalotā renē, un tās arī ir iespējamās vēdzeļu medību ceļu vietas.

Kamēr gaišs, ejot gar upi, noskatu vismaz trīs iespējamās copes vietas. Atzīmēju tās. Iespraužu nomizotu kārklu krastā, jo tumsā lukturīša gaismā to labi redz. Tiklīdz satumst, divās vietās iemetu staigājošo grunteni un apmēram stundu gaidu. Bāzes vietu vēl netaisu, jo nezinu, kura būs īstā vieta.

Un tagad pats svarīgākais. Kad ir cope, protams, gribas uzreiz vilkt ārā, bet ļoti svarīgi ir uzreiz nevilkt, bet paiet gar krastu zivij pretim. 

Tā ir viegli noteikt attālumu un vietu. Ja iztaisno auklu 90 grādos pret krastu, būs redzams attālums. Tad es uz spoles aizkabinu auklu aiz plastmasas sprostiņa, kas ir katrai spolei. Tātad esmu ieguvis gan attālumu, gan dziļumu, gan vietu. Un tagad jau var likt smagāku svinu un iemest plus mīnus precīzi tajā pašā vietā. Un droši zinu, ka esmu atradis vietu. Vēdzele, ja uz savas takas paņem ēsmu, nekur neiet prom. Izmantoju divus kātus. Tādā veidā atrodu copes vietas. Bāzi taisu pa vidu, lai dzird un redz abus zvaniņus. Tas viss, ko iepriekš minēju, attiecas uz salīdzinoši siltu laiku, vēl siltu ūdeni, vēl maz aktīvu vēdzeles gājienu. Jo aukstāks, it sevišķi, ja sniegs krīt ūdenī, viss ir daudz vieglāk. Vēdzele paliek aktīvāka, rijīgāka, medību lauki paplašinās.

Reklāma
Reklāma

Cope un inventārs

Ja godīgi, vēdzeli laikam neviens vēl nav atšifrējis, kad būs cope un kad nebūs. It kā visi apstākļi atbilst – mēness nespīd, tumšs, snieg slapjš sniegs – riktīgs draņķa laiks. Jābūt copei... bet tās nav. Nav, un viss. Tad jāpieturas pie principa – cope bija vakar un būs rīt. Dažas sakarības tomēr esmu atklājis (skat. izcēlumu).

Kā ar inventāru? Gruntsmakšķeri var izvēlēties jebkādu. Vēdzele ne tikai no grunts ņem ēsmu, bet arī augstāk. 

Man viena gruntene ir ar slīdošo svinu, pavadiņa plivinās gar grunti, otra ar pavadiņu augstāk, svins uz grunts. No vienas lietas gan absolūti esmu atteicies. No divām pavadiņām. Ļoti daudz gadījumu sākotnēji bija, kad liku divas pavadiņas, – abas ierītas. Tad ir liela ķēpa.

Āķi lieku vienu ar garāku kātiņu, 6.–8. izmērs, otru mazāku bez kātiņa – 8. izmērs. Uz viena lielāks ēsmas kumoss, otram ar mazāko āķi – mazs ēsmas kumosiņš. To daru copes sākumā, jo arī pie švakas copes vēdzele var garāmskrienot uzkost kaut ko pa fikso, bet lielai ēsmai aiziet garām. Ļoti bieži tas nostrādā, un tad pieturos pie tā. Es to saucu "paķer semočku" pa ceļam.

Auklu vajag vienkāršu un spēcīgu. Bieži gadās izvilkt kādu nogrimušu zaru, zāles kušķi vai ko citu. Smalki rīki nav būtiski šajā copē. Man ir pamataukla 0,18 – pītā, pavadiņa – 0,35.

Kas vēdzelei garšo?

Ēsmai visbiežāk izmantoju zivs filejas gabaliņus – asari, raudu, mailīti – un naktstārpus. Katrā upē ir pilnīgi atšķirīgas copes uz dažādām ēsmām. Citā – naktstārps ir labāks, citā – zivs gabaliņi. 

Zivs fileja man darbojas vienmēr, jo gadu gaitā esmu iemācījies ēsmu pareizi uzlikt. Tā es arī pie švakas copes vasarā izmānu zandartus. 

Kā pie tādas tikt, skatiet izcēlumā!

Runājot par pašu makšķerēšanas procesu, jāatceras, ka vēdzeļu copē nav strauji jāskrien pie kāta, jāķer, jācērt. Var paslīdēt. Vēdzele, ja paņem, – tā ierij un ir galā!

Sagatavošanās vēdzeļu makšķerēšanai (autora pieredze)

Siltas drēbes. Parasti velku ziemas copes drēbes – puskombinezonu un ziemas jaku. Tā tikai šķiet, ka temperatūra +/- 5 grādi, jārēķinās, ka cope ir absolūtā mierā. Un ja nu vējš, putenis vai viss kopā, ļoti ātri vēsums piezogas.

Gaisma. Bez gaismas nekāda cope nesanāks. Ar telefona apgaismojumu nekas neizdosies. Pieres LED lukturītis un rezerves baterijas ir obligātas. Neiesaku lietot lukturīšus ar akumulatoriem, tie lai paliek papardes ziedu meklētājiem vasaras īsajās, siltajās naktīs.

Saliekams copes krēsls.

Termoss ar karstu tēju. Tas nepieciešams, lai uzturētu iekšēju siltumu (ja nav stūrētājs, tad var balzamiņu pie tējas)

Kaut kas ēdams. Ēdot kuņģītis darbojas un var izturēt ilgāk būt nomodā. Aizmigt nedrīkst.

Uzlādēts telefons. Tā ir drošība. Ir nācies iestigt ar auto – tad divos naktī zvans draugam, vai, nedod dievs, iekrīti tumsā kādā bebra bedrē, var izsaukt palīdzību.

Rezerves drēbes, zeķes, apavi. Tie tiek atstāti drošā vietā – automašīnā. Esmu ieslīdējis ūdenī. Ar to arī cope beidzās.

Laba un slikta cope

* Kad vēdzeles neķeras?

Mēness gaisma ūdenī. Ja ir pilnmēness un var pat grāmatu lasīt mēness gaismā, copes par 90% nebūs. Bet esmu izpīpējis vienu viltību, kas dod cerību uz atlikušajiem 10%. Jācopē vietā, kur ir mēness ēna. Ir izdevies, ja ir iespēja tikt tumšajā krastā.

Laika maiņa. Svārstās gaisa spiediens, sniegs uznāk, pāriet, vējš saceļas, norimst.

Cerība un ticība. Ja tās nav – copes nebūs.

* Kad vēdzeles ķeras?

Tumsa. Vislabāk ir ķēries absolūtā tumsā. Tas nekas, ka spīd lukturītis vai ugunskura atblāzma ūdenī, svarīgākais, lai debesu lukturis nespīd.

Stabils, ilgstošs sniegs. Vienmērīgi snieg, līdz ar to strauji atdziest ūdens.

Atkušņi pēc pirmajiem sniegiem. Sniegs krastos kūst, auksts ūdens ietek upē, ūdens atdziest. Daudz uzsveru ūdens temperatūru. Tas gan ir fakts, ka vēdzele kļūst aktīva ūdens temperatūrā zem 10 oC. Vienu gadu pat nolēmu izmērīt ūdens temperatūru labā copē. +4 oC. Vižņu laikā bija visaktīvākās medības.

Uzziņa

Kā gatavot vēdzeles ēsmu?

Izmanto asara gaļu, jo tā ļoti labi turas uz āķa. Notīra no zvīņām, tad sagriež asari strēmelītēs. No muguras spuras uz vēderu, pieķerot klāt vēdera balto ādu. Strēmelītes platums apmēram 5 mm. Nogriež gaļu (nofilē) no strēmelītes. Sanāk maza filejiņa. To sagriež kubiciņos un kā krellīti uzver uz āķa. Uz āķa spicītes uzsprauž ādu, kas palikusi pēc filēšanas, lai baltā vēdera daļa nav uz spices. Ūdenī šāds kumoss izskatās pēc kustīgas mazas zivtiņas. Visa viltība.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

 

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
MEDNIEKS MAKŠĶERNIEKS
Reklāma