Malagas universitātes un La Majoras Subtropu un Vidusjūras dārzkopības institūta pētnieki izstrādājuši mākslīgā intelekta pieeju, kas palīdzēs radīt jaunas zemeņu šķirnes ar uzlabotu garšu un lielāku izturību pret klimata pārmaiņām.
Savā pētījumā zinātnieki analizējuši četras zemeņu šķirnes, kas audzētas piecās Eiropas valstīs. Rezultāti parādīja, ka audzēšanas apstākļi un to mijiedarbība ar augu ģenētiskajām īpašībām izšķirīgi ietekmē ogu garšu un aromātu. Augsta temperatūra paātrina augļu nogatavošanos un palielina skābumu, savukārt maigāks klimats veicina cukuru un aromātisko savienojumu uzkrāšanos.
Izmantojot lielu daudzumu ģenētisko un bioķīmisko datu, pētnieki ir identificējuši galvenos savienojumus, kas ir atbildīgi par dārza zemeņu raksturīgo garšu un aromātu.
Atklājumi palīdzēs paātrināt jaunu šķirņu selekciju:
kamēr tradicionālā selekcija aizņem 8–12 gadus, modernās metodes, izmantojot molekulāros marķierus un mākslīgo intelektu, var samazināt šo laiku līdz 2–4 gadiem.
Zinātnieki cer, ka šīs jaunās tehnoloģijas palīdzēs audzētājiem ražot aromātiskākas un kvalitatīvākas dārza zemenes, kas pielāgotas nākotnes klimatiskajiem apstākļiem.
14.6 °C































































































































































































































































