Lauksaimniecības nozarē valdot nemainīgi augstām ražošanas izmaksām un darbaspēka deficītam, saimniecību efektivitātes meklējumi visbiežāk tiek virzīti uz slaucamo govju ganāmpulku: barības devu optimizāciju, slaukšanas robotu ieviešanu vai komforta uzlabošanu. Tomēr praktiskajā darbā ar piena lopkopības saimniecībām nākas secināt, ka viens no ilgtermiņa viskritiskākajiem problēmposmiem ir tieši teļu izaudzēšana.

Tradicionāli teļu novietne tiek uztverta kā tīrs izmaksu postenis, kura atdevi uz papīra redz tikai pēc diviem gadiem, kad jaunlops ienāk slaucamajā ganāmpulkā. Šāds skatījums ir ekonomiski kļūdains. Mūsdienu piena lopkopībā teļu audzēšana nav vis izmaksu avots, bet gan stratēģisks pamats visas saimniecības ilgtermiņa rentabilitātei.