17 °C
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotie meži sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, augšanas gaitā piesaistot no atmosfēras tajā emitēto ogļskābo gāzi (CO2). Jo ražīgāks mežs, jo vairāk oglekļa tas piesaista. Pašreiz LVM apsaimniekoto mežu augošo koku biomasā ikgadēji piesaista ap 16 miljonu tonnu CO2. Par to, kas ietekmē CO2 piesaisti un kādi ir svarīgākie pasākumu kopumi, lai šo piesaisti veicinātu, skaidro LVM ilgtermiņa plānošanas vadītājs Viktors Gulbis.
Meža ekosistēmā nozīmīgākās oglekļa krātuves ir stumbra un zaru biomasa (virszemes biomasa), celma un sakņu biomasa (pazemes biomasa), nobiras, kritalas un organiskās vielas augsnē. Cilvēka saimnieciskā darbība ietekmē visas krātuves, bet šoreiz plašāks stāsts par pasākumiem, ko īsteno LVM, lai vairotu stumbra biomasu.
Īstenoto pasākumu kopumu labi raksturo attēls, kas atspoguļo fotosintēzes procesu.
Kopšanas cirtes – viens no svarīgākajiem pasākumiem
Jo intensīvāks fotosintēzes process, jo vairāk saražotu organisko vielu, kas izmantojamas koka dzīvības procesiem un augšanas nodrošināšanai. Lai zaļajā lapā vai skujā šis process noritētu, nepieciešama saules gaisma, ūdens ar tajā izšķīdušām minerālvielām un ogļskābā gāze. Ogļskābā gāze pieejama visur un bez ierobežojuma, savukārt saules gaisma vien tur, kur nav apēnojuma.
Mežsaimniecībā apēnojumu novērš, veicot agrotehnisko kopšanu, sastāva un krājas kopšanas cirtes.
Kad koku vainagi jau saslēgušies, proti, to vainagi saskārušies, veicama retināšana, nodrošinot paliekošajiem kokiem telpu vainagu attīstībai. Jo lielāks koks, jo nepieciešams lielāks vainags organisko vielu ražošanai. Kad vainagi saslēgušies, gaisma un zaļās lapotnes lielums kļūst par limitējošo faktoru organisko vielu ražošanai un koka augšanai, tādēļ, ja vēlamies lielāku koksnes krājas pieaugumu, koku vainagiem nepieciešams nodrošināt brīvu telpu to attīstībai.
Tāpēc var secināt, ka kopšanas cirtes ir viens no svarīgākajiem mežsaimnieciskajiem pasākumiem, lai piesaistītu iespējami vairāk oglekļa.
Hidrotehniskā meliorācija – visefektīvākais pasākums audzes ražības kāpināšanai
Koka saknes balsta stumbru, lai tas neapgāztos, kā arī nodrošina ūdens un tajā izšķīdušo minerālvielu uzsūkšanu un transportēšanu uz zaļo vainagu fotosintēzes nodrošināšanai. Saknes augsnē var attīstīties, ja tajā ir pietiekami daudz skābekļa, tādēļ mežsaimnieki veic hidrotehnisko meliorāciju. Tās mērķis ir nevis pārmērīga gruntsūdens līmeņa pazemināšana, bet gan ūdens un gaisa režīma uzlabošana sakņu aizņemtajā augsnes horizontā.
1830. gadā Cēsu apkārtnē veikti pirmie meža meliorācijas darbi. Skābeklis augsnē veicina arī organisko vielu oksidācijas jeb noārdīšanās procesu, kā rezultātā atbrīvojas vielas, kas šķīst ūdenī un ir kokam izmantojamas fotosintēzes procesā. Pētnieki noskaidrojuši, ka meža zemju hidrotehniskā meliorācija ir pēdējo 100 gadu laikā visefektīvākais mežsaimniecības pasākums audzes ražības kāpināšanai. Krājas pieaugums pēc nosusināšanas priežu un egļu mežos palielinās 3–4 reizes, bērzu mežos – 2–3 reizes, melnalkšņu mežos – līdz pusotrai reizei. Kopš 1938. gada līdz mūsdienām, pateicoties meža meliorācijai, katrs Latvijas mežu hektārs vidēji ir kļuvis ražīgāks par 100 m³.
Mēslošana – trūkstošo barības elementu nodrošināšanai
Augsnes fizikālās īpašības un ķīmiskais sastāvs dažādās vietās būtiski atšķiras. Piemēram, organiskajās augsnēs trūkst kālija, kas nepieciešams, lai notiktu pietiekami intensīva organisko vielu sadalīšanās, nodrošinot barības elementus koku augšanai. Vai arī trūkst mikroelementu, piemēram, bora, kas rada kokam augšanas gaitas traucējumus. Lai to novērstu, rekomendēta mežaudžu mēslošana, organiskajās augsnēs ienesot koksnes pelnus, bet minerālaugsnēs – slāpekli saturošus minerālmēslus.
Mēslošanas mērķis nav visus silus pārvērst par gāršām, bet gan nodrošināt iztrūkstošos barības elementus netraucētai koku attīstībai, izmantojot sniegto augsnes auglības potenciālu. LVM daudzus gadus īstenoja pētījuma programmu meža mēslošanas prakses atjaunošanai Latvijā. Pētījums noslēdzies, un jau pāris gadu rit pilotprojekts pelnu ienesei egļu audzēs uz organiskajām augsnēm.
Meža koku sugu selekcija
Noslēdzošā un ne mazāk svarīgā komponente oglekļa piesaistes procesā ir pašam kokam, kuram jāspēj atsaukties vides apstākļu izmaiņām un efektīvi izmantot radītās iespējas. Lai to attīstītu, LVM īsteno meža koku sugu selekcijas programmu, atlasot tos kokus, kas līdzīgos apstākļos aug ātrāk, aug resnāki, tievākiem zariem utt.
Līdz šim LVM izmanto selekcijas, kopšanas un meliorācijas pasākumu sniegtās iespējas kokaudžu ražības (oglekļa piesaistes) kāpināšanai, lai gan, braucot pa mežiem, var redzēt vēl daudz dažādu vecumu nekoptas vai nepietiekamā intensitātē koptas audzes un nepilnvērtīgi funkcionējošas meliorācijas sistēmas. Šo darbu īstenošanā vēl ir iespēja pilnveidoties.
Jākāpina mežaudžu ražība un jāveido optimāla to vecumstruktūra
Viktors Gulbis: "Novācot koku ražu, kopā ar koksni izņemam ap 13,1 miljonu tonnu CO2. Šis apjoms tiek pieņemts kā emisijas. LVM realizētie kokmateriāli vēlāk tiek pārstrādāti zāģmateriālos un koksnes plātnēs jeb ilgstoši izmantojamos koksnes produktos, kuros ogleklis paliek iekonservēts daudzus gadus. Oglekļa aprites bilancē šo apjomu, kas veido aptuveni 6,5 miljonus tonnu CO2, uzskaita kā piesaistes. Tādējādi LVM apsaimniekotajos mežos ikgadējā ogļskābās gāzes piesaiste augošos kokos un koksnes produktos kopumā veido 9,4 miljonus tonnu CO2. Kopējā oglekļa aprites bilance ietver arī oglekļa uzkrājuma izmaiņas nedzīvajā koksnē, nobirās un organiskajā augsnē, tomēr šīs izmaiņas notiek lēnāk.
Svarīgs mežsaimniecības uzdevums nākotnē ir mežaudžu ražības kāpināšana un optimālas audžu vecumstruktūras veidošana. Pieaugušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvara palielināšanās samazina CO2 piesaistes intensitāti šodien un sevišķi – tā piesaistes potenciālu nākotnē. Meža ražību var palielināt, meža atjaunošanā izmantojot selekcionētu stādāmo materiālu un audzes savlaikus un mērķtiecīgi kopjot.
Svarīgi ir uzturēt labā kārtībā meliorācijas sistēmas. Prognozējams, ka kopējā CO2 piesaiste nākotnē nedaudz palielināsies, tomēr jārēķinās, ka koku augšanu var tikai veicināt, bet fotosintēzes procesa iespējas ir ierobežotas. Lai uzlabotu kopējo oglekļa aprites bilanci, būtiski ir samazināt emisijas ražošanas procesos un veicināt plašāku koksnes produktu izmantošanu, īpaši būvniecībā. Mēs arī katrs varam dot savu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, mainot savus ikdienas paradumus, mazāk tērējot dažādus resursus."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV dārza darbu kalendāra vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem LASI.LV atlasītus rakstus par dārza, dabas, recepšu tematiku.
Ko tu saņemsi:
🌱 Noderīgus padomus par dārza un mājas kopšanu, aktuālo dārza darbu kalendāru
🍏 Sezonālas un veselīgas receptes
🐾 Ieteikumus par mājdzīvnieku aprūpi
🌿 Stāstus par Latvijas dabu un vidi
⚖️ Praktisku informāciju par tiesībām un ikdienas jautājumiem
