Šķiet, mūsdienu tehnoloģiju laikmetā vairs nevienu nevar pārsteigt ne ar labām, ne sliktām ziņām.

Informācija starp kontinentiem pārvietojas interneta darbības ātrumā, un tomēr daži atklājumi brīnumainā kārtā uzreiz nepārvar jūras un okeānus līdzīgi kā pirms simt un vairāk gadiem, kad Eiropā ar zināmu laika nobīdi atklāja to pašu, kas jau bija atklāts Amerikā. Tā noticis arī šoreiz, un par to šis stāsts.

Šā gada janvāra beigās Austrijas vēstniecības Latvijā komercpadomnieks Tomass Špacīrs pasniedza "Energy Globe Award Latvia 2023" balvu uzņēmumam "Aerodymax", kas reģistrēts Austrijā, taču enerģiju taupošās uzlikas kravas automašīnām ražo Latvijā, Ogrē. Uzņēmuma vadītājs ir Almazs Aijupovs – tatārs ar Krievijas pilsoņa pasi, bet varētu teikt arī, ka politiskais bēglis, kurš par piedalīšanos protesta akcijās dzimtajā Kazaņā aizturēts un pēc atbrīvošanas sapratis, ka nespēs dzimtenē attīstīt savas biznesa ieceres, tādēļ piepildījumu tām meklējis Eiropā.

Trauslie taupības spārni

Doma par aerodinamiskajiem spārniem Almazam radusies, studējot Amerikā. "ASV un Kanādā šādi spārni kravas automašīnām ir ļoti izplatīti, jo ietaupa sešus septiņus procentus degvielas. Tā ir ievērojama ekonomija, zinot, ka viena fūre degvielai iztērē vidēji ap simt tūkstošiem eiro gadā. Sazinājos ar lielākajiem aerodinamisko uzliku ražotājiem Amerikā un izteicu vēlmi tos eksportēt uz Eiropu, taču izrādījās, ka tur kravas auto piekabju konstrukcija stipri atšķiras no amerikāņu smagajiem un viņu ražotās uzlikas Eiropas fūrēm uzstādīt nebūs iespējams," stāsta Aijupovs. Tad laimīga nejaušība savedusi viņu kopā ar inženieri Šonu Grehemu, kurš bija izveidojis izplatītāko aerodinamisko spārnu konstrukciju ASV. "Viņš pats man uzrakstīja e-pastu, uzslavēdams manu mērķtiecību, bija gatavs tikties klātienē un sadarboties, lai pielāgotu uzlikas Eiropas standartauto piekabēm. 

Taču jau pašā sākumā sapratām, ka Amerikas pieredze nederēs un viss būs jāsāk no nulles – gan izturīgāko materiālu un aerodinamiskākā dizaina izstrādes jomā, gan testēšanā.

Inženiertehniskos darbus sākām pirms gandrīz četriem gadiem un tikai pirms nepilniem diviem gadiem varējām sākt ražošanu Latvijā," atklāj Almazs. Viņš norāda, ka te, Eiropā, šajā biznesā bijusi tukša niša pretstatā Amerikai, kur astoņdesmit procenti visu kravas auto jau ir aprīkoti ar aerodinamiskajiem spārniem.

Potenciāls liels, neticība arī

Pēc uzņēmēja aprēķiniem, Vecajā kontinentā apritē esot četri miljoni kravas auto ar puspiekabēm un, tās aprīkojot ar uzlikām līdz Amerikas līmenim, būšot iespējams samazināt loģistikas izdevumus līdz pat piecpadsmit miljardiem eiro gadā, bet gaisā nenonākšot divdesmit tūkstoši tonnu izmešu – tikpat, cik atmosfērā palaiž visas Vācijas gaisa telpā gada laikā lidojošās lidmašīnas. Potenciāls milzīgs, taču "Aerodymax" šajā jomā sper tikai pirmos soļus Eiropā un vispirms ir jāsalauž neticības ledus transporta nozarē.

Almazs atklāj, ka šobrīd panākta vienošanās par Ogrē ražoto aerodinamisko spārnu izmantošanu "Coca Cola" fūrēm Dienvidāfrikas Republikā un alusdarītavas "ABInBev" fūrēm Peru un Kolumbijā, taču galvenais mērķis – apgūt Eiropas tirgu – paliek nemainīgs, jo te ir augstākās degvielas cenas pasaulē, un "Aerodymax" inovācijas ļaus palielināt loģistikas uzņēmumu konkurētspēju. Turklāt svarīgs ir arī drošības faktors. Bez aerodinamiskajiem spārniem braucošu kravas auto saceltais gaisa virpulis zem fūres riteņiem var ieraut gan gājējus, gan velosipēdistus un skrejriteņu vadītājus. Pirms šādu spārnu uzstādīšanas uz Amerikas ceļiem ik gadu šādā veidā bojā gājuši tūkstošiem cilvēku.

Tuvāko pāris gadu laikā ražošanas jaudas Ogrē nav plānots palielināt, jo pašlaik mēnesī iespējams saražot no pusotra līdz diviem tūkstošiem uzliku, taču reāli tās izgatavo krietni mazāk, 

jo pagaidām esošie pasūtījumi pārsvarā ir testēšanai, ne pilnīgai autoparka aprīkošanai. Almazs paredz, ka maksimālā jauda ap divdesmit tūkstošiem spārnu (desmit tūkstošiem auto, jo pielietojums abpusējs) gadā ar pašreizējām ražošanas iekārtām būtu sasniedzama četru gadu laikā un tikai tad varētu domāt par ražošanas paplašināšanu.

Kravas automašīna, kas aprīkota ar "Aerodymax" aerodinamiskajiem spārniem. Iespējams, ka nākotnē šādas automašīnas būs tipiska parādība uz Eiropas ceļiem.

Kur slēpjas pievilcība?

"Nav tā, ka esam pirmie, kam ienāca prātā izgatavot aerodinamiskās uzlikas Eiropas auto, taču iepriekšējo ražotāju konstrukcijas nebija tik elastīgas un lētas. Tās bija izgatavotas no metāla un plastmasas un komplektā maksāja apmēram astoņus tūkstošus eiro. Mūsējās ir četrreiz lētākas, turklāt ļoti elastīgas un gatavotas no kompozītmateriāla, kura sastāvu izstrādājot galvenā vērība tika veltīta izturībai," stāsta Almazs Aijupovs. Viņš uzsver, lai gan biznesa niša bijusi samērā tukša, autotransporta uzņēmumi "Aerodymax" izstrādājumus atplestām rokām nav sagaidījuši, jo iepriekšējā pieredze ar uzlikām, kas bieži lūzušas, bijusi negatīva, līdz ar to arī neticība jaunajam produktam. 

Interesanti, ka aerodinamisko spārnu izgatavošanai nepieciešamais kompozītmateriāls, kas izstrādāts laboratorijā, tiek ražots Ķīnā. 

Protams, ražošanas vietas izvēli noteikusi cena, jo Nīderlandē piedāvātās ražošanas izmaksas bijušas trīsreiz lielākas.

Birokrātija kavē reģistrēt uzņēmumu

Jau pašā sākumā, vēl dzīvodams Krievijā, Almazs Aijupovs ar savu ideju lūkojies Eiropas virzienā. Bijušas iestrādes Francijā, bet tad sācies karš Ukrainā, un viņš uzreiz sapratis, lai normāli nodarbotos ar biznesu, jādodas prom. Arī tādēļ, ka Amerikas–Krievijas kopuzņēmumā bijis vienīgais Krievijas pilsonis. "Apsvēru vairākus variantus, kur pārcelt uzņēmumu, un Latvija bija viens no tiem. Tāpēc, ka te ir zemi korporatīvie nodokļi un Rīga ir ostas pilsēta ar zemām ražošanas izmaksām. Tobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā varēja pieteikties uzņēmumu pārcelšanas programmā, to mēs izmantojām un saņēmām vēstuli, ka mūsu biznesa virziens Latvijas valstij šķiet noderīgs. Taču mani dokumenti iestrēga Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas 

man atteica uzturēšanās atļauju, jo acīmredzot saskatīja manī draudu valsts drošībai, kaut iesniegumā biju skaidri paudis savu politisko, Putina režīmu neatbalstošo nostāju," atceras Aijupovs.

Problēmas risināšanā iesaistījusies arī LIAA, tomēr bez rezultātiem, un Almazam kā uzņēmuma vadītājam nācies meklēt citu Eiropas valsti. Tā kā viens no "Aerodymax" līdzdibinātājiem bijis austrietis, uzņēmumu samērā viegli izdevies reģistrēt Austrijā. "Tas notika pērn novembrī, bet decembrī man piezvanīja no LIAA un paziņoja, ka mūsu uzņēmums atzīts par 2023. gada labāko "start up" Latvijā. Tā nu politisko peripetiju dēļ mums ir divi uzņēmumi – galvenais skaitās Austrijā reģistrētais, bet meitasuzņēmums Latvijā, kas nodarbojas ar ražošanu un eksportu, jo Austrijā to darīt sanāktu trīsreiz dārgāk."

Latvijā testēs "Kreiss"

Par uzņēmuma "Aerodymax" enerģiju taupošajām piekabju uzlikām ieinteresējies arī viens no lielākajiem kravu pārvadātājiem Latvijā SIA "Kreiss", kas nodarbina vairāk nekā divarpus tūkstošus cilvēku un 2022. gadā sasniedzis 211,06 miljonu eiro apgrozījumu. Mārupes novadā reģistrētais uzņēmums aizpērn nodibinājis meitasuzņēmumu Vācijā, kā arī iegādājies kāda transporta uzņēmuma simt procentu kapitāldaļas Lielbritānijā. "Ar "Aerodymax" 

esam vienojušies, ka ņemsim testēt viņu ražotās uzlikas vispirms pa Latvijas, pēc tam arī Eiropas ceļiem, lai pārliecinātos, vai tās tiešām uzrādīs tik labus aerodinamiskos rādītājus, kādus viņi aprēķinājuši. 

Uz papīra rezultāti izskatās ļoti labi. Tiks ietaupīta degviela, un mazāk CO2 izmešu nonāks apkārtējā vidē. Mēs esam gatavi sadarboties jaunā produkta izstrādes stadijā, lai tirgū nonāktu iespējami visefektīvākā enerģiju taupošo uzliku konstrukcija. Tādēļ nodrošināsim "Aerodymax" izmēģinājumu poligonu," pavēstīja SIA "Kreiss" tehniskais direktors Ivans Ševcovs.

Uzziņa

  • "Aerodymax" piekabju uzlikas ir veiksmīgi pārbaudītas lielajos uzņēmumos un pie piekabju oriģinālo iekārtu ražotājiem, tostarp "ABInBev", "Jost-Group", "FM Logistic" un "Meusburger.ch".
  • 2023. gada vasarā "ABInBev" (lielākā alus darītava pasaulē ar ieņēmumiem vairāk nekā 50 miljardi eiro gadā) un "Jost-Group" iegādājās 26 aerodinamiskos spārnus un testēja tos Beļģijā un Francijā. Veicot vairāk nekā vienu miljonu kilometru kontrolētas braukšanas, testi uzrādīja kopējo degvielas patēriņa un izmešu samazinājumu par ~4,9%, kas atbilda vairāk nekā 4000 eiro ietaupījumam degvielas izmaksās līdz ar sešām tonnām mazāk izmešu uz vienu auto. Neviens no spārniem izmēģinājumu laikā netika sabojāts un izturēja arī visus īpašos trieciena testus.

Pērn uzņēmums "Aerodymax" izvēlēts starp 50 labākajiem Eiropas mobilitātes jaunuzņēmumiem konkursā, ko līdzdibinājis Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tajā tiek izcelti jaunizveidotie uzņēmumi, kuriem ir "potenciāls veidot mobilitātes nākotni Eiropā un ārpus tās".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.