Bet līdztekus visam Dipels tuvējā kapsētā regulāri zaga... līķus, kurus vēlāk centās atdzīvināt ar sava noslēpumainā maisījuma palīdzību.
1818. gadā pirmo reizi publicēja jaunās angļu literātes Mērijas Šellijas slaveno romānu “Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs”. Drošu ziņu par to gan nav, taču mēļo, ka šā darba tapšanu iedvesmojuši reāli šaušalīgi gadījumi kādā vācu pilī, kuras nosaukums piešķirts attiecīgā sacerējuma galvenajam varonim. Iespējams, šie notikumi spēj aizēnot praktiski jebkura gotiskā romāna sižetu.
Bruņinieki, drakons un “franku akmens”
Frankenšteina pils atrodas netālu no Vācijas pilsētas Darmštates uz vienas no Odenvaldes kalnu masīva klintīm. Tulkojumā nosaukums varētu izskanēt kā “franku akmens”. Aptuveni pirms divām tūkstošgadēm šajā vietā atradusies romiešu ierīkota akmeņlauztuve, bet vēlāk apkaimi sāka apdzīvot franki, kuri kļuva par vecās šahtas saimniekiem. Laika gaitā tā aizgruva un kļuva pamesta, bet tai tieši līdzās apmeties brašais bruņinieks fon Broibergs, kurš vēlāk pieņēma jaunu uzvārdu, kļūstot par Frankenšteinu. Taču tieši senā akmeņlauztuve viņa dzimtai sarūpēja lielas nepatikšanas. Leģenda vēstī, ka tur apmeties kāds indīgs drakons, kas sācis terorizēt visus apkaimes ciemus, pieprasot sev kā nodevu jaunas meitenes. Bet reiz asinskārais briesmonis pats nolaupījis Frankenšteina līgavu, un bruņiniekam nācies viņu glābt. Nolaidies pazemes katakombās, bruņinieks meties cīņā ar monstru un nogalinājis to, taču drīz gājis bojā arī pats, jo diemžēl saindējies ar sava upura izdalīto indi.
Senie avoti pauž, ka tā pils, kas mūsdienās slejas virs Darmštates, uzbūvēta jau pēc šiem traģiskajiem notikumiem, un to 1250. gadā izdarījis vācu bruņinieks Konrads II Raicems fon Broibergs (arī fon–und–Frankenšteins). Tur jaunais apkārtējo zemju īpašnieks apmeties kopā ar savu ģimeni, lai gan būtībā šis miteklis kalpojis kā militārs cietoksnis. Viduslaikos ļoti augstā vērtē bija būves ar stingriem un augstiem torņiem un paceļamo tiltu, kas uzbūvētas apvidus paaugstinājumā ar plašu skatu uz apkārt esošajām teritorijām. Nav brīnums, ka vēl vairākas simtgades Konrada II pēcteči visiem spēkiem centās katrs dabūt sev Frankenšteina pili, asiņainās cīņās savstarpēji cits citu pat iznīcinot. 14. gadsimtā vienubrīd pilij pat bijuši vienlaikus divi oficiālie īpašnieki, tāpēc visu “strīdus īpašumu” reāli nācies dalīt divās daļās.