Zemkopības ministrija (ZM) ziņo, ka valdības pirmā darba gada laikā veikusi daudzus pasākumus lauksaimniekiem paredzētā atbalsta pilnveidošanā un lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanā.

Reklāma

Liels darbs esot ieguldīts administratīvā sloga mazināšanā ZM pārraudzībā esošajās nozarēs. Turpinājumā būtiskākie pasākumi.


Lauksaimniecības jomā:


  • sākts ieviest Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskā plāna (KLP SP) atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem; 

  • rosināti grozījumi KLP SP pārskatīt atbalsta likmes bioloģiskajām lauku saimniecībām, lai stimulētu lauksaimniekus ieviest videi draudzīgu saimniekošanu un bioloģisko produktu ražošanu, kā arī pārskatītas atbalsta likmes meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai;

  • nodrošināts papildu valsts atbalsta finansējums 2024. gadam 58,9 milj. eiro apmērā;

  •  saglabāta samazinātā PVN likme 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem; 

  •  apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmai vairākkārt ir palielināts pieejamais finansējums kopumā par 10 milj. eiro, nodrošinot kopējo programmas finansējumu 42 milj. eiro un aizdevumu izsniegšanu ar īpaši samazinātu procentu likmi, sākot no 3,5 %;

  • nodrošināta sekmīga un savlaicīga tiešmaksājumu izmaksa 328,9 milj. eiro apmērā par 2023. gadu;

  • jaunā perioda pirmā pieteikšanās gada atbalstu par platībām un dzīvniekiem saistītajos atbalsta veidos (kopumā 64 atbalsta veidi) LAD izmaksājis 389 milj. eiro;

  • pēc ZM iniciatīvas Eiropas Komisija sagatavoja grozījumus regulā, kas paredz Latvijai de minimis atbalsta summas palielinājumu vienam vienotam lauksaimniecības uzņēmumam no 25 000 līdz 37 000 eiro un valsts de minimis atbalsta kumulatīvās summas pieaugumu no 20,2 milj. līdz 28,8 milj. eiro trīs gadu periodā;

  • 2024. gadā atbalsts lauksaimniekiem apdrošināšanai ir 15,7 milj. eiro, kas ir par 31% vairāk nekā 2023. gadā (10,8 milj. eiro);


• izstrādāta Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma 2025., 2026. un 2027. gadam. Tajā veikta pārtikā nosakāmo pesticīdu atlieku spektra aktualizācija, kā arī pastiprināta pesticīdu atlieku kontrole trešo valstu izcelsmes pārtikas produktos, programma nākamajiem trim gadiem papildināta ar trešo valstu izcelsmes pārtiku;


• lai sasniegtu Latvijai noteikto amonjaka emisijas samazināšanas mērķi, ir veikti grozījumi MK noteikumos nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma", nosakot papildu prasību lauksaimniekiem par slāpekļa minerālā mēslojuma karbamīda iestrādi augsnē pēc tā izkliedēšanas.


Administratīvā sloga mazināšanas jomā:


  • ierosināti grozījumi Latvijas KLP SP, tostarp, lai, piesakoties uz platību maksājumiem, tiktu atcelts nosacījums par obligāto LIZ pārvaldības sistēmu izmantošanu, kā arī citas normas, lai mazinātu iesniedzamo dokumentu apjomu;

  •  iesniegti grozījumi ES KLP regulējumā, kas dod lauksaimniekiem elastīgākas iespējas striktajās vides un klimata prasībās un samazina administratīvo slogu;

  •  lai samazinātu birokrātiju, prasība lauksaimniekiem daudzkārt ievadīt dažādus datus jau ir vienkāršota. Lauksaimnieki var izvēlēties uzskaiti veikt sevis izvēlētā elektroniskā sistēmā vai failā;

  • 10.09.2024. valdībā pieņemts ZM sagatavotais rīkojums par Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbības pārtraukšanu, līdzšinējo LDC funkciju izpildi no 2025. gada 1. janvāra deleģējot Lauku atbalsta dienestam (LAD). Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.


ES un nacionālā līmenī ir veikti grozījumi normatīvajos aktos administratīvā sloga mazināšanai:


•  informācijas uzskaiti lauksaimnieks var veikt paša izvēlētā elektroniskajā sistēmā, nav obligāta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) LIZ pārvaldības sistēma;


• informācijas iesniegšanas skaits ir samazināts no četrām reizēm uz vienu;


• būtiski ir samazināts slogs attiecībā uz ģeomarķēto fotoattēlu iesniegšanu; 


• panākti grozījumi ES regulējumā, kas ir apstiprināti un paredz dalībvalstīm iespēju izmantot dažādas alternatīvas attiecībā uz ilggadīgā zālāja īpatsvara rādītāja aprēķināšanu kārtējā gadā;


• no 2025. gada ir atcelts 8.1 LLVS standarts, kas paredz 4% no aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām un ainavu elementiem. Tā vietā no 2025. gada dalībvalstīm obligāti ir jāievieš ekoshēma par aramzemes platību, ko atvēlē ar ražošanu nesaistītām platībām un ainavu elementiem (t. i., lauksaimnieks pats var izvēlēties, vai pretendēt uz šādu atbalstu);


  •  ar 2024. gada 1. janvāri stājās spēkā MK noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos grozījumu prasība, kas paredz, ka arī iekšējo ūdeņu zvejniekiem nozveja ir jāreģistrē Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēmā (LZIKIS). Šī prasība likvidē nepieciešamību pēc papīra zvejas žurnāliem un veicina ātrāku informācijas apriti;

  •  samazināts administratīvais slogs meža apsaimniekošanas jomā darba aizsardzības prasībām mežsaimniecībā, veikti grozījumi MK noteikumos nr. 310 "Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā"; 

  • veikti grozījumi MK noteikumos nr. 421 "Medību noteikumi", īstenojot e-pakalpojumu attīstību un atvieglojot administratīvo slogu, ieviešot digitālu informācijas apriti medību jomā;

  • 2023. gadā sākts darbs pie dažādu informācijas sistēmu datu apmaiņas (Valsts mežu dienesta (VMD) Meža valsts reģistrs, lietotne "Mednis", Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datu bāze pvdgeo.lvm.lv, BIOR informācijas sistēma "Junda" u.c.). Sistēmas pilnveide medniekiem atvieglos mežacūku asins paraugu iesniegšanu ĀCM laboratoriskajai diagnostikai un paātrinās analīžu rezultātu saņemšanu, savukārt PVD ievērojami samazinās administratīvo slogu un laiku, kas nepieciešams, lai apstrādātu paraugus un ar tiem saistīto informāciju. Pāreja uz jauno kārtību plānota 2024. gada septembra laikā;

  •  paplašinot mobilās aplikācijas "Mednis" lietošanas iespējas, mednieki var operatīvi iesniegt informāciju par nomedītajiem medījamiem dzīvniekiem; 

  •  2024. gadā VMD darba efektivitātes uzlabošanai realizētas strukturālas izmaiņas iestādē. VMD ir izveidotas piecas virsmežniecības 10 virsmežniecību vietā un 26 mežniecības, kuru uzdevums ir nodrošināt dienestam deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi reģionos, tostarp publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu klientiem;

  •  mazajiem un vidējiem mājputnu olu un gaļas pārtikas uzņēmumiem, kas audzē un tur mājputnus pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tos tieši piegādā galapatērētājiem, samazināts obligāto izmeklējumu apjoms; 

  •  no 1. janvāra dzīvnieku izcelsmes produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumos, kā arī ražošanas uzņēmumos mājas apstākļos, ir samazināts plānveida inspekciju biežums;

  •  ieviesti jauni e-pakalpojumi/digitālie risinājumi (Augu šķirnes licences līguma reģistrācija, Augu pasu saņemšana), kas atvieglo un paātrina pakalpojumu pieteikšanu; 

  •  uzlabota datu apmaiņa un integrācija ZM resorā un citu iestāžu starpā, kā arī integrācija ar privātajām uzskaites sistēmām. Pateicoties sadarbībai starp LAD un VAAD, samazinās iesniedzamo atskaišu apjoms, piemēram, bioloģiskajiem lauksaimniekiem nav jāiesniedz atskaites par saražoto sēklas materiālu. Savukārt, elektroniski iesniedzot lauku notikumu uzskaiti par tiešmaksājumu un agrovides atbalstam pieteiktajiem laukiem, lauksaimniekam vairs nav papildus jāsniedz informācija Centrālās statistikas pārvaldei, piemēram, par izlietoto augu aizsardzības līdzekļu apjomu saimniecībā.


Pārtikas jomā:


  •  veiksmīgi tiek turpināta ZM īstenotā ES atbalsta programma augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm;

  •  finansējums eksporta veicināšanai pārtikas ražotāju dalībai starptautiskajās izstādēs 2024. gadā tika palielināts par 32% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējais finansējums 2024. gadā 1,8 milj. eiro;

  •  vietējo ražotāju interešu aizstāvībai izstrādāti priekšlikumi negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma regulējuma pilnveidošanai;

  • izstrādāti MK noteikumi nr. 357 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība par vētras radītajiem zaudējumiem augkopības nozarē 2023. gadā", ar ko tika piešķirts valsts atbalsts 1,135 milj. eiro apmērā;

  • izstrādāti MK noteikumi nr. 641 "Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumi lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē", ar ko tika piešķirts un līdz 2024. gada janvārim izmaksāts ES ārkārtas atbalsts 6,8 milj. eiro apmērā augļu un ogu saimniecībām, lai segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies 2023. gada pavasara sala un salnu postījumu dēļ, un lopkopības saimniecībām, lai daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas.


Tāpat veikti vairāki pasākumi zivsaimniecības un meža nozares jomā, tostarp sagatavoti grozījumi KLP SP, precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus meža pasākumu īstenošanai, kā arī veterinārijas jomā un tirdzniecības ierobežošanai ar agresorvalstīm.


Zemkopības ministrija atbilstoši valdības izvirzītajai galvenajai vidējā termiņa budžeta prioritātei – drošībai, izvirzījusi arī četrus prioritāros pasākumus, kuru realizācijai 2025. gadam pieprasīts finansējums 69,3 miljonu eiro apmērā.


ZM četras prioritātes ir: pārtikas apgādes nodrošinājums iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā; valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai; meža ugunsdzēsības kritiskās infrastruktūras nodrošinājums; informācijas tehnoloģiju pilnveidošana kiberdrošības jomā.


Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.