Lopkopības nozares saimniecības redakcijai vaicā par iespēju mazināt vasaras karstumā īpaši jūtamās smakas, kas rada vairākus izaicinājumus, tostarp arī attiecībās ar kaimiņiem. "Agro Tops" pētīja iespējas smaku mazināšanai. Secinājām, ka šādas iespējas ir. 

Smaku rašanās cēloņi ir atšķirīgi

"Smakas lopkopībā patlaban rada vairākus izaicinājums – tās atvaira no nozares jauniešus, ļauj gaisā iztvaikot amonjakam, ko varētu izmantot mēslojumam, un liek risināt arī citus izaicinājumus. Ir vajadzīgi risinājumi, un mēs tos meklējam," teic lauksaimnieks ar vairāk nekā 50 gadu stāžu, SIA "Nītava" saimnieks Edvards Beinarovičs.

Amonjaks un sērūdeņradis ir būtiskākie savienojumi, kas rada smakas. Amonjaks dod asu smaku, sērūdeņradis – puvušu olu smaku. Smaka rodas, kad uz jebkuras organikas, toskait pārtikas atkritumiem, nokļūst mikroorganismi, kas rosina pūšanu. Organika mineralizējas mikroorganismu iedarbības rezultātā pūšanas procesā.

"Agro Tops" ar jautājumiem par smakām vērsās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Dzīvnieku zinātņu institūtā. Tā direktore asociētā profesore Diāna Ruska teic, ka katra smaka ir atšķirīga un rodas kādas vielas izgarošanas (dažādu bioķīmisku procesu) rezultātā. Apkopojošs pētījums par Latvijas saimniecībās izmantotiem barības vielu saistošiem līdzekļiem neesot veikts. D. Ruska arī nevarēja nosaukt, kādus un cik daudz smaku novēršanas un ierobežošanas pasākumus būtu jālieto. 

"Tomēr ir zināmi dažādi gan bioloģiski, gan tehnoloģiski risinājumi barības vielu aprites uzlabošanai un efektīvai izmantošanai," tā D. Ruska.

No viņas un arī lopkopju teiktā secināms, ka lopkopības nozarē ir citas prioritātes, smakas saimniekiem viņu darbībā nav vislielākais izaicinājums.