Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes doktorante Kristīne Piliena ar ciltsdarbu ir saistīta 30 gadu, bet kazkopībā darbojas vairāk nekā 20 gadu. Iegūtie kvalifikācijas sertifikāti piena lopkopībā, piena kazu un gaļas kazu pārraudzībā, kā arī gaļas un piena kazu vērtētājas sertifikāts Latvijā un ārvalstīs apliecina Pilienas pamatīgo sasaisti ar ikdienas darbībām kazkopības nozarē.
Latvijas Kazkopības biedrība patlaban ir vienīgā no ciltsdarba organizācijām, kas tiesā apstrīd Lauksaimniecības datu centra komisijas lēmumus saistībā ar Eiropas Savienības "Dzīvnieku audzēšanas regulas" nosacījumu piemērošanu un nacionālo likumdošanas interpretāciju. Tas Latvijā ir bezprecedenta gadījums, kas ir un būs dzīves gudrības skola daudziem, tostarp gan tiesnešiem, gan Zemkopības ministrijas vadībai un visiem ar ciltsdarbu saistītajiem ekspertiem. Vairāk intervijā ar Kristīni Pilienu.
Kas patlaban notiek kazkopības nozarē?
Lauksaimniecības datu centra (LDC) informācija rāda, ka šāgada 1. janvārī Latvijā pavisam ir reģistrētas 10 353 kazas, toskait 8119 sieviešu kārtas kazas, no kurām 4117 – kazu mātes. Šāgada sākumā bija reģistrēti 50 sertificēti vaislinieki un pavisam bija 1424 kazu ganāmpulki. Saimniecību daudzums salīdzinājumā ar 2022. gadu ir mazinājies par 363 saimniecībām jeb par 20,3%. Savukārt kazu gada laikā ir kļuvis par 1339 jeb par 11,4% mazāk. Šīs tendences iemesls ir kazkopības saimniecību saimnieciskās darbības pārtraukšana, pārstrukturizēšanās uz citām lauksaimniecības nozarēm, mainīgi ES nosacījumi, kā arī nekonkrētā, nestabilā un haotiskā Latvijas lauksaimniecības politika un likumdošana.
Ciltsdarbs ir ilgtermiņa darbs, kurā vienmēr mērķu sasniegšanas laiku nosaka dzīvnieku paaudžu intervāls. Proti, ja uzskatām, ka tīršķirnes dzīvnieks ir dzīvnieks, kam ir zināma izcelsme vismaz piecās paaudzēs, tas kazkopībā nozīmē izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu aptuveni 20 gados, bet govkopībā tie ir 25–30 gadi.
Kas veido šķirnes vaislas dzīvnieku populāciju?
Latvijā audzētās vispopulārākās kazu šķirnes ir Latvijas kaza (LK), Latvijas vietējā vecā tipa (ģenētiskie resursi LVK), Anglo Nubijas (AN), Zānes šķirne (ZK) un gaļas Būru šķirne (BK). Kazkopības biedrībai līdz 2019. gada jūlijam bija trīs ciltsdarba programmas, tostarp "Ciltsdarba programma piena šķirņu kazām 2016.–2025. gadam" (programma bija attiecināma uz astoņām piena šķirņu kazām).
10.1 °C
