1965. gadā NLO pirmo reizi atbildējis pret to veiktajam uzbrukumam no zemes.
Iepriekšējā tā dēvētā aukstā kara laikā pretstāvē pasaules valdošie ideoloģiskie spēki īpaši rūpīgi centās sargāt savas gaisa robežas. Arī PSRS pretgaisa aizsardzības speciālisti ikvienu lidojošu objektu, kuru bija vai nu grūti, vai pat neiespējami identificēt, acumirklī uzskatīja par ienaidnieka lidaparātu. Turklāt tas bija laiks, kad amerikāņu specdienesti apzināti uzturēja spēkā baumas par citplanētiešiem, cerot, ka tā paspārnē varēs nesodīti virs PSRS teritorijas regulāri izsūtīt savus spiegošanas aparātus.
Tiesa, šīs cerības neattaisnojās – tos visus faktiski acumirklī notrieca. Taču, izrādās, bijusi virkne dažādu lokālu konfliktu, kurus mūsdienu speciālisti vērtē kā gluži reālas sadursmes ar citplanētiešu lidaparātiem...
Pirmās sastapšanās
Vēstīts, ka pirmo reizi PSRS militārās un drošības iestādes satikšanos ar neatpazīstamu lidojošu objektu reģistrējušas 1948. gada 16. jūnijā, kad notika jauno padomju iznīcinātāju izmēģinājumu lidojumi virs Baskunčaka ezera, kas atrodas netālu no Astrahaņas valsts dienvidos. Aptuveni 10 000 metru augstumā lidotājs–izmēģinātājs V. Apraksins tieši līdzās savai lidmašīnai pēkšņi ieraudzīja milzīgu cigārveida objektu. Paziņojis zemes vadības centram par negaidīti uzradušos “pavadoni”, pilots faktiski acumirklī saņēma pavēli pārtvert attiecīgo lidaparātu, turklāt uzreiz arī ar atļauju to iznīcināt tajā gadījumā, ja šāds manevrs kaut kādu iemeslu dēļ neizdodas. Apraksinam neizdevās izpildīt nevienu no pavēlēm. Tiklīdz viņa pilotētais MiG pietuvojās “cigāram”, tas acumirklī noraidīja lidmašīnas virzienā smalku gaismas staru, kas pilnībā apžilbināja pilotu un vienlaikus izsita no ierindas visas vadības iekārtas un mēraparātus. Nācās aizmirst visas pavēles un sakopot spēkus vispirms jau lidmašīnas un tostarp arī pašam sevis glābšanai. Pateicoties lielajai pieredzei, pilotam tas arī izdevās – viņš sekmīgi aizkļuva līdz lidlaukam un spēja tur arī nolaisties.