- Saule – iniciatīva un mērķtiecība
Saules sfērā nonāk cilvēki, kuri ir ļoti mērķtiecīgi, izrāda iniciatīvu savā dzīvē. Tā ir arī ezoterikas un reliģijas planēta. Kaut gan mūsdienās ar reliģiju īpaši nevajadzētu aizrauties.
Marsa cilvēki ir enerģijas pilni, spēj atzīt arī citu spējas. Pie Marsa bieži satiekas tās dvēseles, kas tajā brīdī bija sastrīdējušās dienas dzīvē. Šīs dvēseles naktī izlīgst mieru. Tā tas Garīgajā pasaulē notiek. Tikai jāatceras, ka astrālā ķermeņa ritms ir nedēļa! Atrisināt konfliktu var, bet tas nenotiek tik ātri. Līdz tam ir jānonāk!
Cilvēki, kuriem ir daudz Marsa enerģijas, ir sabiedrības gariņi. Viņi rada patīkamu gaisotni.
Jupiters ir gudrības planēta. Tā apriņķo Sauli 12 gados. Saka, ka bērniem daļskaitļus var sākt mācīt tikai no 12 gadu vecuma. Mēs grēkojam, sūtot bērnus uz skolu agri, kad viņi vēl nav tam gatavi. Ir izcili zinātnieki, kas sākuši mācīties tieši vēlāk. Mūsdienās ļoti daudz bērnu ir arī hiperaktīvi un nespēj koncentrēties – tas ir arī tāpēc, ka viņiem tiek dota informācija, ko viņi nespēj apstrādāt.
Jupiters ir arī kritizēšanas planēta, ja tā var teikt, bet kritika nekad nav laba! Ja tu kādu kritizē – tātad tu skaud kaut kādā ziņā. Antropozofie mediķi uzskata – lai būtu laba veselība, katru dienu kādam jāpasaka kāds kompliments.
Saturns ir mūsu sirdsapziņas planēta. Tur mēs jūtam visu ne īpaši labo, ko esam izdarījuši. Ar Saturnu jāstrādā, ja tu sev kaut ko pārmet – par rīcību, vārdiem. Tā ir kā jaunu atziņu meklēšana, palaišana vaļā un dzīvesprieka atgūšana. Jāmācās no bērniem visu uztvert mazliet ar humoru, vieglāk. Ir jāpriecājas par dzīvi! Tad viss atrisinās daudz ātrāk. Saturns apriņķo Sauli vienu reizi ~29 gados, tātad mēs ar to esam ciešā saiknē tikai trīs vai četras reizes mūžā.
Medicīna un miegs
Kā jau tika minēts, dziedinošie spēki ir pašā cilvēkā. Mēs paši varam sevi izārstēt. Protams, nevajadzētu pašiem sev stādīt diagnozes, to labāk izdarīs ārsts – viņš tomēr ir septiņus gadus mācījies, un viņam ir pieredze.
Līdzko mums ir uzstādīta diagnoze, tā puse darba ir padarīta, jo, kad zinām, kas par vainu un kur tieši, varam ar to strādāt.
Visas kaites mums sūta zemapziņa – tās nāk tieši no zemapziņas, un tas nozīmē to, ka kaut ko darām ne gluži tā, kā vajadzētu. Šo varētu sasaistīt arī ar pagātnes neatlaišanu, mēs to nesam sev līdzi garīgi. Tas astrālais akmeņu maiss ir jānomet no pleciem un jāatbrīvo prāts. Mums ar to jāstrādā. Un – jā, darbs ar sevi vienmēr bijis un ir visgrūtākais...
Tas, ka smadzenes ir daudz aktīvākas tieši tad, kad guļam, ir pierādīts dažādos eksperimentos ar encefalogrāfu, mērot smadzeņu frekvences impulsus, – atklāts, ka naktī šo aktīvo rajonu smadzenēs ir daudz vairāk nekā dienas laikā.
Tātad mūsu biogrāfijas svarīgākā daļa ir nakts, nevis diena. Un tas ir jāapzinās. Tikai tad mēs evolucionējam. Mums ir jāizstrādā savs ritms. Bezmiegs šobrīd ir normāla parādība tieši lielpilsētās. Mēs par daudz skrienam, visu gribam saķert un beigās jau tā īsti nesaķeram neko. Senāk, pirms gadiem simt, cilvēkiem tādu problēmu nebija. Viņi nesteidzās. Visa diena bija sadalīta normālā, cilvēcīgā ritmā.
Miegs – visuniversālākās zāles
Ja mēs salīdzinātu, kas ir svarīgāk? Fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs vai miegs? Tikai un vienīgi miegs. Tās ir visuniversālākās zāles. Izgulējies, atpūties cilvēks ir laimīgs cilvēks.
Vissvarīgākā ir tieši ceļošana Garīgajā pasaulē miegā, to dēvē arī par Nakts svētīšanu. Šajā ceļojumā mēs sevi ārstējam.
Reizēm brīnāmies par cilvēkiem, kuri ēd neveselīgu ēdienu, viņu diena nav piepildīta ar fiziskām aktivitātēm, bet viņi tāpat jūtas, izskatās labi. Ir enerģijas pilni. Un kāpēc? Jo viņiem ir kvalitatīvs, pietiekams miegs!
Tas režīms, kāds ir izstrādājies, var atšķirties. Kādam patīk mosties piecos no rīta, bet man varbūt patīk pamosties desmitos un nekur nesteigties. Un mēs jau varam arī vizualizēt to, ko mēs gribētu paveikt. Vai var vingrot domās? Jā!
Ja mēs kaut ko nevaram izdarīt, mums pirms gulētiešanas tas ir jāiztēlojas! Tad astrālais ķermenis pastrādā garīgajā pasaulē un viss notiek. Piemēram, pianists. Mēs varam iztēloties to klavierspēli, to tehniku, kā mēs gribam spēlēt, un to sev tādā veidā ieprogrammējam. Tas viss īstenojas, jo mēs sevi noskaņojam uz šo rezultātu. Motorās kustības naktī tiek pārvietotas uz zemapziņu. Un mēs to vēlāk darām automātiski jeb autopilotā.
Kad cilvēks ir neizgulējies, viņa emocijas ir negatīvas. Viņš ir dusmīgs, īgns. Ķermenis un prāts ir stresā. Jo viņam nav izdevies pilnvērtīgi apceļot šo gara pasauli, atbrīvot astrālo ķermeni no ētera ķermeņa. Šī dziedināšana mums ir nepieciešama katru nakti, lai mēs būtu veseli un laimīgi. Jo reizēm, kad šīs emocijas mūs pārņem, mēs nevaram ietekmēt ne savu rīcību, ne domas.
Kā uzlabot miega kvalitāti un padarīt ceļojumu vieglāku
- Lai uzlabotu miega kvalitāti, telpā, kur tu guli, jābūt vēsam gaisam,
- telpai jābūt labi izvēdinātai un tumšai,
- jābūt labam spilvenam,
- ķermenim ir jābūt siltumā, izņemot galvu (svarīgi, lai tieši galva atrastos vēsumā, lai smadzeņu vidusdaļa varētu atdzist),
- jācenšas sevi nomierināt ar siltu tēju, meditatīvu mūziku.
- Vislabāk ir tad, ja tev ir izstrādāts ritms: ka tu ej gulēt un celies vienmēr vienā laikā. Un, kas ir svarīgi – lai spēj pamosties bez modinātāja!
Bezmiegs un miega bads
- Cilvēkam ir jau ieprogrammēts dienas ritms – pa dienu mēs esam moži, darbojamies, un naktī mums ir jāguļ, jāatjaunojas un jādziedina sevi. Bezmiegs ir ļoti kaitīgs, arī ja samaina dienu un nakti vietām. Jo mums ir jāguļ, kad laukā ir tumšs, – lai varam atpūsties un sapņot.
- Miegam ir jābūt pilnvērtīgam, citādi rodas miega traucējumi, uzmanība zūd, un mēs nespējam koncentrēties uz elementārām lietām.
Socializēšanās
Dodoties Garīgajā pasaulē, dvēsele, astrālais ķermenis socializējas ar citiem, jo mēs visi ar visiem esam saistīti. Mēs tur esam sabiedriski. Tas nav kā šajā materiālajā pasaulē: ja esam ekstraverti, daudz pļāpājam un citus ar to reizēm nogurdinām; vai arī – esam intraverti un distancējamies no visa... Zelta vidusceļš šajā dzīvē ir vienkārši justies brīviem, dzirdēt gan sevi, gan arī citus!
Vienmēr ir jādzīvo ar jautājumu, kāpēc mēs esam piedzimuši. Ja mēs esam piedzimuši, tad ar kādu mērķi, kas mums šajā dzīvē jāpiepilda?
Sapņi
Kāpēc mēs bieži vien neatceramies sapņus, ko redzam? Jo mēs sapņojam ar astrālo ķermeni gara pasaulē. Mūsu ētera ķermenis to nav pieredzējis, redzējis ar savām acīm. Tāpēc, pat ja mēs murgojam, mūsu smadzenes neveicina stresa hormona kortizola rašanos.
Tāpēc vēlreiz var uzsvērt, ka mēs ārstējamies tikai un vienīgi naktī, guļot. Arī savu dzīves jēgu meklējam.
Sapņus iesaka pierakstīt uzreiz, kolīdz pamostamies. Citādi mēs tos aizmirsīsim un neatcerēsimies vairs tik detalizēti. Un – šie sapņi var būt kā zīmes!
Miegā mēs liekam savu puzli
Ja pa dienu mūsu astrālais ķermenis ir kā cietumā, iesprostots mūsu ētera ķermenī, tad mums atliek strādāt tikai naktī. Aizejot gulēt, mums ir visi puzles gabaliņi, un no rīta mostoties tā puzle jau ir salikta! Mēs esam pastrādājuši ar sevi, savām emocijām, sajūtām un varam sākt dzīvot jaunu dienu. Un naktī atkal doties garīgā dziedināšanas ceļojumā ar astrālo ķermeni.
Pārbaudīti vingrinājumi produktīvam miegam
Daudziem cilvēkiem ir problēmas ar iemigšanu, protams, jābūt arī piemērotai videi, kas ir labvēlīga kvalitatīvam miegam.
- No antropozofijas viedokļa, lai iemigtu, ir domās jādara kas tāds, kas nav saistīts ar tavu dzīvi. Kaut kas radošs. Protams, ļoti noder, ja ir bagāta un dzīva iztēle. Piemēram, vari celt templi vai darināt altāri. No vissīkākās detaļas un katru vakaru turpinot. Var arī celt māju – sākt ar vienu stāvu, un pēc divdesmit gadiem būs jau pieci. Tāda liela lauku māja, visiem radiem, draugiem, brālēniem un māsīcām. Nereti, pat esot reālajā dzīvē, mēs kaut ko ieraugām un nodomājam, ka tas taču noderētu mūsu sapņu mājai! Vienkārši nodomājam, jo esam jau tik ļoti saistīti ar šo pirmsmiega ideju, attīstījuši celtniecību savā prātā.
- Dažreiz mēs domās to darām un nepamanām, kā pēc piecām minūtēm jau esam aizmiguši. Lai to visu izstrādātu, ir nepieciešams aptuveni mēnesis. Jo Mēness ir mūsu ieradumu ritms.
- Vēl vari izmēģināt Marsa vingrinājumu: vakarā pirms gulētiešanas pārdomā visu, kas ar tevi pa dienu noticis. Bet svarīgi ir to darīt tā kā atpakaļgaitā – no vakara uz dienas sākumu –, hronoloģiski sakārtojot šos notikumus. Jāatceras arī, ka tas jādara bez emocijām, it kā tu skatītos uz sevi no malas.
- Ja mēs pieminam bezsapņu miegu – tieši šajā miegā mēs trenējam savu atmiņu, lai neslimotu ar prāta slimībām (piemēram, demenci). Slikta atmiņa, aizmāršība arī rodas no tā, ka cilvēks nav kvalitatīvi gulējis.
- Ja mēs pirms iemigšanas stipri piedomājam pie tā, kas jāatceras, jāiemācās, tad tas sāk īstenoties! No sapņiem miegā tas viss tiek pārvērsts iemaņās no rīta.
- Ir cilvēki, kuri saka: “Es padomāšu un došu atbildi no rīta.” Un tas arī ir tas vispareizākais. Nakts ir tieši tā, kas dod mums skaidrību, apziņu un atbildes uz visiem jautājumiem!
- Ja tev kaut kas nesanāk (piemēram, nepadodas kāds mākslas darbs), ir labāk, ja tu aizej gulēt un par to piedomā, bet pozitīvi. Un naktī guļot tu pieslēdzies Veneras spēkiem. Pamosties no rīta, un – tev izdodas pabeigt savu mākslas darbu ar vieglu roku!