Tā uzskata ventspilnieks Aigars Ālītis, kurš pašmācības ceļā apguvis izšūšanu krustdūrienā. Interese par šo rokdarbu veidu viņam radusies jau bērnībā.

Ar lielu aizrautību

“Man bija astoņi gadi, kad, apskatot māsas krustdūrienā izšūto darbu, nodomāju: hm, es arī gribu tā izšūt! Paņēmu kanvu, diegus, izvēlējos zīmējumu un sāku šūt krustotus dūrienus, starp tiem atstājot palielu atstarpi. Neizskatījās labi, tāpēc turpināju izšūt, diegu krustojot katrā rūtī,” pirmos soļus izsūšanā atceras Aigars un piebilst, ka izšuvuma zīmējums – gulbīši ezerā – esot saglabājies vēl no vecmāmiņas laikiem. “No rītiem modos agrāk, lai varētu izšūt pirms došanās uz skolu, dažkārt iesākto izšuvumu ņēmu līdzi arī uz skolu, lai starpbrīžos izšūtu.”