Ziloņi prot izmantot ārstniecības augus

Āfrikas ziloņi izmanto desmitiem dažādu ārstniecības augu, lai ārstētu sevi un savas ģimenes, kad ir saslimuši, secināts jaunā pētījumā Kenijā.

Zinātnieki sadarbojās ar dabas aizsardzības organizāciju “Mount Elgon Foundation” un aptaujāja vietējos iedzīvotājus, kuri dzīvo un strādā līdzās ziloņiem Elgona kalna reģionā Kenijas rietumos pie Ugandas robežas.

Novērojumi liecina, ka ziloņi izmanto 35 dažādas augu sugas, no kurām 25 vietējiem ir zināmas kā ārstnieciskas, turklāt tos dod arī mazuļiem. Šā apvidus ziloņi jau sen ir ieinteresējuši zinātniekus ar savu neparasto uzvedību – tie dodas alās un ar saviem ilkņiem skrāpē iežus, lai ar sāli un citām minerālvielām bagātinātu savu uzturu.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Scientific Reports”, intervējamie atklāj dažas aizraujošas detaļas. Kāda savvaļas dabas uzrauga liecībā aprakstīts, ka viņš redzējis ziloņus izmantojam augu, latviski dēvētu par Indijas nātri – “Coleus barbatus”. To izmanto kā līdzeklis pret dažādām kaitām, tostarp vēdersāpēm. Ziloņmātes noplūc lapas un sakošļā līdz viendabīgai masai kopā ar dažu koku saknēm, cietās daļas izspļauj un dod šīs zāles mazuļiem. Zinātnieki turpina vākt pierādījumus, vietējiem savvaļas dabas ekspertiem izsniegtas kameras filmēšanai.

Viena no vadošajām pētniecēm, doktore Elodija Freimana no Brauna Universitātes ASV, norāda, ka pētījums izvirza jautājumu, vai meža dzīvotņu iznīcināšana neatņem dzīvnieku un cilvēku veselībai nepieciešamas zāles – dabas aptieku. “Tik daudzas zāles, ko pērkam aptiekā, tika iegūtas no savienojumiem, kas atrasti kokos, aļģēs, sēnēs, koraļļu rifos,” atgādina Freimana.

Agrīnie zinātniskie ziņojumi par ziloņu ārstēšanos datējami ar trešā gadsimta sākumu. Romiešu autors Klaudijs Eliāns savā tekstā “De Natura Animalium” (“Par dzīvnieku dabu”) aprakstīja ziloni, kurš pēc ievainošanas ar šķēpiem un bultām ēda olīvkoka ziedus un eļļu un pilnībā atveseļojās.

Arī citi dzīvnieki ir novēroti izmantojam ārstniecības augus. 2024. gadā “Scientific Reports” publicēja rakstu par Sumatras orangutanu Indonēzijā, kurš sadziedēja lielu brūci uz vaiga, izmantojot pretiekaisuma un antibakteriāls augu, ko vietējie iedzīvotāji izmanto arī malārijas un diabēta ārstēšanai.

Orangutans sakošļāja lapas, smērēja šķidrumu uz vaiga, pēc tam ar lapām nosedza brūci, kas aizvērās piecu dienu laikā un pēc mēneša bija sadzijusi. Šī bija pirmā reize, kad modernā zinātne fiksēja, ka savvaļas dzīvnieks ārstē ievainojumu ar ārstniecības augu. Pētnieki secināja, ka pērtiķis apzinājās, ka lieto zāles, jo orangutāni šo konkrēto augu ēd ļoti reti, turklāt šāda izmantošana prasīja laiku un kārtīgu pieeju.