8.3 °C
Lai gan spēcīgā vētra un lietavas jūlija izskaņā skāra vēl nenovākto zirņu ražu daļā saimniecību, īpaši Zemgalē, kopumā zirņu raža Latvijā vērtējama kā laba – saimniecībās iegūtas no divām līdz piecām tonnām no hektāra, kas ir lielāks apjoms nekā iepriekšējos gados.
Visa zirņu raža šobrīd jau ir ievākta, un kvalitātes ziņā tā ir augstvērtīga, lielākajai daļai ierindojoties pārtikas kvalitātes kategorijā, informē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS.
Šogad saimniecībās iegūtā zirņu raža ir dažāda, un ražas amplitūdu lielākoties ietekmējuši laikapstākļi. Pērn izaicinājumus radīja krusa, bet šogad tā bija vētra, ietekmējot ne tikai ražas ajomus, bet arī novākšanu. Parasti saimnieki steidzas zirņus novākt pirms lietus, jo mitrums novākšanu padara izaicinošu. Zirnis, tiklīdz ir gatavs, prasa, lai viss cits tiek likts malā, jo citādi augi var sakrist pie zemes, kas novākšanu padara ievērojami lēnāku, mitruma dēļ var nākties arī dārgi maksāt par zirņu kaltēšanu.
"Līdz pat spēcīgajām lietavām zirņiem šis gads bija diezgan labvēlīgs – pēc sējas laikapstākļi bija ļoti piemēroti augšanai, vietām saimnieki saskārās ar sausumu, bet kopumā situācija bija laba. Lielākās zirņu ražas nākušas no laukiem, kur zirņi tika iesēti labās augsnēs, tur ražu bija iespējams arī laikus novākt. Atsevišķās saimniecībās esam piedzīvojuši arī ražas rekordus, un, ņemot vērā, ka arvien vairāk saimnieku izvēlas audzēt zirņus, pieaugot arī sējplatībām, raža ir lielāka nekā iepriekšējos gados," skaidro Ģirts Ozols, LATRAPS galvenais agronoms un Lauksaimniecības daļas vadītājs.
Pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Arī šķirnes attīstās, panākot spēcīgākus augu stumbrus, kas spēj noturēties un nekrīt pie zemes. Par zirņu izcilajām īpašībām jau ir runāts, bet vērts atkārtot, ka tie uzlabo slāpekļa daudzumu augsnē, tāpēc ir izcili augu maiņai.
Pēc zirņiem tajā pašā vietā sējot ziemas kviešus, uzlabojas kviešu ražība un mazāk nepieciešams lietot slāpekļa mēslojumu.
Šobrīd lielākoties zirņu raža no Latvijas tiek eksportēta, tāpēc zirņu cenas ir atkarīgas no pasaules tirgus – šobrīd zirņu cena ir stabila, jo zirņiem ir atvērts Indijas tirgus.
Tiklīdz tas tiks aizvērts zirņiem no Eiropas, tā cenas atkal kritīsies, jo ir ierobežots zirņu daudzums, ko Eiropā iespējams patērēt. Taču visā Eiropā zirņus audzē kā daļu no augu rotācijas.
Tāpēc būtisks ir arī LATRAPS projekts – zirņu proteīna rūpnīca "Asns Ingredient". Ar tās palīdzību būs iespējams veicināt zirņu audzēšanu un nodrošināt stabilu zirņu patēriņu vietējā tirgū, tostarp arī stabilākas zirņu cenas lauksaimniekiem. Paredzams, ka rūpnīca darbu varētu sākt 2027. gadā.
