1896. gada 28. maijā. Pirms 130 gadiem Rīgā, namā ar torei­zējo adresi Kaļķu iela 11, notika Latvi­jas teritorijā pirmais publiskais kinose­anss.

Reklāma

Kāds ceļojošs uzņēmējs izrādīja brāļu Limjēru filmu programmu, tajā skaitā kinovēsturē labi zināmo "Vilcie­na pienākšanu Sjotas stacijā" un Lon­donas ielu ainas. Ieeja pasākumā, to­reiz sauktā par "sinematografu", mak­sāja 40 kapeiku, kas atbilda ne pārāk kvalificēta fabrikas strādnieka dienas algai. Reklāma vēstīja, ka "sinema­tografs" jeb "dzīvās fotogrāfijas" jau guvušas "lielākos panākumus Pēter­burgā, Maskavā, Parīzē, Vīnē, Berlīnē, Londonā un tā tālāk". Jāatzīmē, ka Rīga pēc Pēterburgas un Maskavas tādējā­di kļuva par trešo pilsētu Krievijas im­pērijā, kur redzēts kino, bet pasaules vēsturē pirmais brāļu Ogista un Luija Limjēru kinodemonstrējums Parīzē bi­ja noticis 1895. gada 22. martā, komer­ciālais – tā paša gada 28. decembrī. Ēka, kurā notika pirmais Rīgas kinose­anss par naudu, līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tās aptuvenajā atraša­nās vietā Līvu laukumā 2016. gadā uz­stādīja tēlnieka Ģirta Burvja darināto piemiņas zīmi. 

Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" 1896. gadā kino nosauca par "patiesi ģeniālu cilvēka gara izperinājumu". Minētā ga­da 25. jūlijā, jau divus mēnešus pēc iz­rādēm Rīgā, laikraksts par jauno izklai­des brīnumu rakstīja: "Sinematografs ir aparāts, ar kura palīdzību "dzīvās fotogrāfijās" priekš skatītāju acīm top uzvesti dažādi skati iz ikdienišķīgas dzīves. Skatītāji sēž ar tumšu drānu iz­tērptā istabā, kura viņu priekšā nobei­dzas par piemēru ar audekla gabalu tā saucamo "ekrānu". Uz šī "ekrāna" nu ar sinematografa palīdzību top atspoguļotas – "projicētas" fotogrāfijas – līdzīgi kā tas pie jau pazīstamajām "miglas bildēm" notiek. (..) No sinema­tografa projicētas fotogrāfijas izrāda visu dzīves noritināšanos zināmā ska­tā – no viena gala līdz otram ar visiem starpbrīžiem – itin kā kad šīs fotogrā­fijas būtu patiesi dzīvi tēli." Laikraksta publikācijā kino tika pro gnozēta di­ža nākotne, ja vien izdošoties novērst "dažas nepilnības". Piemēram, "bilžu drebēšanu" un "acumirklīgas neskaid­rības", un ja vēl izdotos "bildes" padarīt krāsainas. 

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 28. maijā

Jelgava. Pilsēta bez uguns un maizes. Vasaras svētki jelgavniekiem sniedza dažus ļoti nepatīkamus pārsteigumus. Vispirms caur transformatoru sabojāšanos nodzisa divas reizes pilsētā elektrība, caur ko nācās atlikt vienu teātra izrādi, bet pārējās izrādes vadīt pie sveču gaismas. Galīgi cieta kinoteātri, kuriem bija jāatmaksā biļešu nauda apmeklētājiem. Trešā svētku dienā jelgavniekiem bija aptrūcies maizes sakarā ar likumu par nakts darbu aizliegumu svētdienās un svētku dienās maiznīcās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu