Zinātnieki izstrādājuši pilnībā jaunu tehnoloģiju, kas ļauj ar tā dēvētās neirogarnitūras palīdzību pārvaldīt sapņus, un tajā mūsdienu latviešu valodā par interfeisu dēvētā sistēma “smadzenes–dators” saviem nolūkiem izmanto elektroencefalogrāfiju un neirotīklus. Pagaidām vēl nav izdevies pilnībā detalizēti atjaunot iepriekšējā naktī sapņoto, taču vismaz var izdoties ļoti precīzi noteikt sapņa kategoriju: tīkams vai netīkams, murgs un tamlīdzīgi. Vēstīts, ka pilnvērtīgi ar šo jauno tehnoloģiju restaurēt un pārvaldīt sapņus būšot iespējams jau 2025. gadā. Interesanti.
Guļam vai neguļam?
Pēc virknes laboratorijas eksperimentu apvienota amerikāņu, vācu, franču un holandiešu pētnieku grupa nākusi klajā ar paziņojumu: nav izslēgts, ka būs iespējams ar miegā esošu cilvēku arī “sarunāties” – jautāt un saņemt atbildes. Pētnieki pauduši, ka smadzenes ir spējīgas miegā uztvert cilvēka runu un visnotaļ jēgpilni uz to reaģēt. Līdz ar to varot uzskatīt par novecojušu pieņēmumu, ka guloša cilvēka maņu orgāni pilnībā it kā atslēdzas un nekādi nereaģē uz apkārt notiekošo. Esot pat gluži otrādi, proti, ar aizmigušiem cilvēkiem ne tikai iespējams nodibināt kontaktus, bet varot arī pārvērst sapņošanas procesu aizraujošā piedzīvojumā.
Par šādam nolūkam vispiemērotāko laiku atzīta ātrā un seklā miega fāze, ko raksturo intensīvas acu ābolu kustības un spilgti, atmiņā labi paliekoši sapņu sižeti. Bet pašu eksperimentu būtība ir tāda, ka attiecīgajā stāvoklī esoši brīvprātīgie ar iepriekš atrunātiem signāliem (piemēram, acu kustība pa labi vai pa kreisi, mirkšķināšana un tamlīdzīgi) apstiprina, ka dzird un saprot jautājumus, kurus uzdod pētnieki. Noskaidrojās, ka noteiktā miega fāzē brīvprātīgie ne tikai atbildēja uz jautājumiem, bet pat spēja izpildīt vienkāršas matemātiskās darbības, savukārt pēc pilnīgas pamošanās varēja pastāstīt, par ko tieši eksperimentētāji viņus iztaujājuši.