Ikvienam pļavas īpašniekam vai apsaimniekotājam pirmais jautājums ir par to, kā šo pļavu iespējami racionāli apsaimniekot. Joprojām saglabājies uzskats, ka bioloģiskās daudzveidības (BVZ) pļavā neko nedrīkst darīt, izņemot vēlu nopļaut. Taču nosacījumi ir mainījušies, un tie mainīsies arī turpmāk.
BVZ apsaimniekošanas pasākuma pilnveidošanai un birokrātisko aktivitāšu samazināšanai notiek Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu sarunas ar zemniekiem un zinātniekiem, kā arī BVZ atbalsta rezultātu vērtēšana. Sākotnējie noteikumi BVZ saglabāšanai labu rezultātu nedeva – atstājot nopļauto zāli pļavā, dabisko BVZ kvalitāte krasi pasliktinājās.
Pļavas – visapdraudētākais biotops
Joprojām neielaboto pļavu platība Latvijā strauji samazinās, jo sliktās ekonomiskās situācijas dēļ laukos aizvien mazāk tiek turēti mājlopi, un zālāji nav nepieciešami. Lauksaimniecībai kļūstot intensīvākai, lielākam dzīvnieku skaitam sētais zālājs tiek audzēts aizvien mazākās platībās. Iznāk, ka ekonomiskās attīstības dēļ tiek iznīcināts gadsimtiem ilgi uzturēts biotops – neielabotās pļavas. Tādējādi pašlaik neviens cits biotops Latvijā nav tik ļoti apdraudēts kā pļavas. Latvijā tiek saglabāti arhitektūras pieminekļi, vietvārdi, dialekti un tautasdziesmas, un par to saglabāšanas nepieciešamību neviens nešaubās. Tāpat būtu jāsaglabā arī pļavas – gan kā biotops ar lielu bioloģisko daudzveidību, gan arī kā kultūrvēsturisks piemineklis.
Dabas datu pārvaldes sistēmā "Ozols" ir reģistrēti 72 078 ha ES nozīmes zālāju biotopu. Bet Dabas skaitīšanas projekta laikā no 2017. līdz 2021. gadam tika konstatēts, ka iznīcināts 4201 ha dabisko zālāju biotopu. Vairākums tika aparti. Diemžēl esošie vidi saudzējošie kompensējošie mehānismi ir bijuši nekonkurētspējīgi pret intensīvās lauksaimniecības ekonomiskajiem ieguvumiem.
Jaunajā KLP Stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam 48% finansējuma ir paredzēts ieguldījumiem ar vidi un klimatu saistīto mērķu sasniegšanai, tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Ieguldījumu biodaudzveidības saglabāšanā un uzturēšanā nodrošinās arī aizliegums pārveidot vai apart ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus (EJIZ). Šī arī ir viena no obligātajām praksēm, lai izpildītu nosacījumus maksājuma saņemšanai par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. No 2015. gada, kad šī prasība tika noteikta, aizsargājamo EJIZ platība ir pieaugusi no 10 980 ha līdz 47 362 ha 2021. gadā.
14.3 °C
