Avoti apliecina, ka nolūkā efektīvi atstāt bez galvas uz nāvi notiesātos 1792. gadā Francijā oficiāli ieviesa giljotīnu, kuru bija uzkonstruējis ārsts Žozefs Ignass Giljotēns, apgalvojot, ka ar šādu mašīnu upurim nāve iestāšoties acumirklīgi un nesāpīgi. Tiesa, virkne faktu liecinot arī par to, ka giljotīna ne gluži vienmēr savu uzdevumu pildījusi tieši tā, kā bija iecerēts.

Reklāma
Giljotīna.

Zināms kāds gadījums 1793. gadā, kad par Žana Pola Marata slepkavību ar nāvi sodīja Šarloti Kordeju un pēc galvas nociršanas bende pacēlis to un iesitis tai pa vaigu, bet publika acumirklī jutusies satriekta, jo pēc pliķa saņemšanas nocirstās galvas seja it kā protestējot saviebusies. Tas skaidri apliecinot, ka pēc giljotīnas pielietošanas upura nāve diemžēl ne gluži vienmēr iestājas acumirklī.

Cits franču ārsts Gabriels Borjē izlēma pārbaudīt, vai patiešām pēc galvas nociršanas tajā kādu brīdi vēl saglabājas apziņa. Viņš piedalījās tāda nāvessoda izpildīšanā un skaļi izsauca nocirstās galvas īpašnieka vārdu, tādējādi mēģinot izraisīt kaut kādu reakciju. Ārsts apgalvoja, ka upura acis patiešām uz īsu mirkli esot pavērsušās viņa virzienā. Turklāt viņš arī noteica, ka 

smadzenes ir spējīgas pēc to atdalīšanas no ķermeņa (kopā ar galvu) vēl vismaz 25–30 sekundes (!) saglabāt pilnu apziņu (proti, tās vēl mierīgi varētu noskatīties vienu vidēja izmēra reklāmas rullīti...).

Savukārt kāds cits mūsdienu pētījums šajā virzienā veikts ar pelēm, kuras pieslēdza elektroencefalogrāfijas aparatūrai, un tā rezultāti apliecinājuši, ka pēc galvas atdalīšanas smadzeņu aktivitāte patiešām saglabājoties vēl aptuveni četras sekundes. Piebilsts, ka līdzīgi rezultāti gūti arī pētījumos ar citiem dzīvniekiem. Lai smadzenes saglabātu apziņu arī pēc galvas atdalīšanas no ķermeņa, tām nepieciešama skābekļa pieplūde, kas attiecīgajā momentā pārtrūkst, un smadzenes tad saņem tikai to skābekļa daudzumu, kas tobrīd palicis sistēmā. Tas tad arī nodrošina to neilgo aktivitātes vilni smadzenēs pēc tam, kad beidzies sirdsdarbības atbalsts. Ilgāki saglabātas apziņas mirkļi nocirstajās galvās gan praktiski neesot iespējami.

Aptauja

Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.