Kaujas dejas galvenais uzdevums ir morāli nomākt pretinieku un attiecīgā rituāla izpildījumā iemiesot nesatricināmu pārliecību par savu uzvaru.
Maori cilts aborigēniem raksturīgā rituālā deja haka mūsdienās kļuvusi populāra, pateicoties Jaunzēlandes nacionālo valstsvienību izpildei. Tulkojumā šīs dejas nosaukums nozīmē vienkārši “deja”, savukārt realitātē tās nolūks ir maksimāli spēcīgi iespaidot savu pretinieku un iedvesmot sevi uzvaras gūšanai. Tostarp pēdējā laikā haka kļuvusi ļoti populāra visā pasaulē, to aizvien biežāk mēdz iekļaut dažādu izklaides pasākumu programmās.
Veiksmes piesaukšanas paņēmiens
Jaunzēlandiešu žurnālists Glens Hols formulējis uzskatu, ka haka ir “kompozīcija, kurā katrs instruments – rokas, kājas, ķermenis, mēle, acis – izpilda savu īpašo partiju”. Katrā ziņā laikam jau ne gluži bez pamatojuma šī deja kļuvusi par neatņemamu maori rituāla sastāvdaļu, jo patiešām spēj tās skatītājus maģiskā veidā iespaidot. Un tad, kad divi desmiti jaunzēlandiešu regbistu (un šeit jāpiebilst, ka Jaunzēlandē regbijs uzskatāms par visīstāko nacionālo sporta veidu), kuri visi ir muskuļoti, spēcīgi, katrā ziņā harismātiski vīrieši labākajos gados, sāk vienlaikus braši mīdīt kājas, ritmiski piesēsties, nostāties atbalstā uz viena ceļgala, pamazām iešūpot ķermeni, ar plaukstām sist sev pa gūžām un krūtīm, vienlaikus izkliedzot aprautas noslēpumainu buramvārdu frāzes, jāatzīst, daudziem dažkārt kļūst mēreni neomulīgi. Un rituāla izpildīšanas laikā viens no dalībniekiem nepārtraukti izkliedz kaut kādas dziesmas pantiņus, savukārt pārējie pērkondārdoši atbild ar piedziedājuma rindiņām.
Un šā priekšnesuma efektivitāti vēl pastiprina arī ārkārtīgi zvēriskā grimasē saviebtās izpildītāju sejas, patiešām īsteni sātaniskas grimases, kvēlojošo acu niknais skatiens, nedabiski piepūstie vaigi, kas praktiski nespēj valdīt siekalu šķīšanu uz visām pusēm, un to visu vēl pastiprina piebriedušie atlētu muskuļi, kas viscaur klāti mistiskiem tetovējumiem.