Vai Latvijā būtu ieteicams izmantot ar zāli apaudzētus jumtus? Jautā Antra B. Konsultē uzņēmuma "Izolacijas.lv" pārdošanas menedžeris Andrejs Siliņš.
Ar zāli un citiem augiem apauguši jumti Latvijai nav raksturīgi, bet to ierīkošana pēdējos gados kļūst populārāka. Zaļie jumti nodrošina tradicionālo jumtu segumu funkcionalitāti, pozitīvi ietekmējot dabu un pilsētvidi. Līdzīgi kā akmeņu taciņa dārzā cilvēkiem zaļie jumti veido ceļu apputeksnētājiem, rūpējoties par netraucētu dabas norisi pat blīvi apdzīvotās vietās.
Jumtu veidi un atšķirības
Piemērotākos apstākļus augiem nodrošina ar tiem nepieciešamo augsnes daudzumu, kas atkarīgs no izraudzīto augu veida, sakņu sistēmas dziļuma un to vajadzības pēc ūdens, iedalot zaļos jumtus divos veidos. Abu veidu zaļie jumti orientējoši maksā 50–70 eiro kvadrātmetrā – atkarībā no izraudzītās sistēmas un kopējā apjoma.
Intensīvais zaļais jumts līdzinās dārzam. Organisko vielu bagātā substrātā sēj mauriņu, dažādus garšaugus un krāšņumaugus. Šādi jumti raksturīgi Skandināvijas valstīm, kur māju jumti iekļauti dabiskajā ainavā. Intensīvie māju jumti ir smagāki – mauriņa un līdzīgu augu augšanai piemērotos apstākļus nodrošina ar 15–20 cm biezu substrāta kārtu. Augi regulāri jākopj un zāliens jāpļauj.