"Zināms, kādu postu nes atkarība no azartspēlēm, turklāt valsts sniedz atbalstu cīņai ar to. Bet vai valsts AS "Latvijas Loto" tieši neveicina šādu atkarību, pasniedzot to kā izklaidi? Kādu misiju pilda šī valsts kapitālsabiedrība un kādu labumu nes sabiedrībai? Turklāt sabiedriskajā televīzijā katru nedēļu šīm izlozēm tiek atvēlēts ēters", pārdomās dalās Inese Pierīgā.

Atkarību riski

“Azartspēļu atkarība ir nopietna problēma, un tās riskus nedrīkst nenovērtēt vai novērtēt par zemu. Taču svarīgi nošķirt komerciālās azartspēles no valsts mēroga loterijām – tām nav vienāds riska profils. Izložu un azartspēļu tirgus sastāv no trim segmentiem: izlozēm jeb loterijām, divu veidu azartspēlēm – sporta derībām un kazino tipa spēlēm. Azartspēlēm raksturīgs augsts laimestu fonds, ļoti ātra spēles atkārtojamība, tūlītējs rezultāts, bonusi un citi augstu iesaisti veicinoši stimuli. Turpretī loterijas ir no azartspēļu veidiem atšķirīgs tirgus ar mazāku negatīvo ietekmi, kur atkarību riski ir zemi, piemēram, zemāks laimestu fonds, ilgāks rezultāta saņemšanas laiks,” stāsta Latvijas Loto pārstāve Linda Konovalova. Tāpēc neesot korekti pieņemt, ka ikviena spēle, kuras rezultātu nosaka nejaušība, rada vienādu atkarības risku. Šā iemesla dēļ loterijas biļetes visās attīstītajās valstīs ir sabiedrībai plaši pieejams produkts, kas nopērkams mazumtirdzniecības vietās. Bet azartspēļu pieejamība tiek stingrāk ierobežota.