Pavasarī šajā dārzā vecajām, lielajām ābelēm tika samazināts augums, jo kādu laiku tās nebija koptas un vainags bija sabiezināts tik ļoti, ka gaismas trūkuma dēļ daudzi zari bija atmiruši.

Pēc apgriešanas sausā pavasara dēļ zaru ataugšana aizkavējās. Atgriežoties mitrumam, ābeles ar lielu sparu, kā jau tas bija gaidīts, steidza ataudzēt nogriezto un sadzina jaunos dzinumus.

Lai ieguldītais darbs neietu zudībā un koki atkal ātri vien nepārvērstos par džungļu mudžekli, talkā aicināju Aigaru Mālu no Rīgas arboristiem.

Vasarā vai pavasarī?

“Vainaga retināšanu var atstāt arī uz pavasari, bet, darot to biežāk, ātrāk varēs izveidot vajadzīgo vainaga formu. Biežāk paretinot vainagu, tas pārlieku neaizaugs, un koks visu spēku un enerģiju veltīs atstāto zaru audzēšanai, netērējot barības vielas zariem, kuri pēc laika tāpat tiks izņemti. Tagad, kad vainags atkal sakuplojis, ir jāizgriež atstātie liekie, nepareizā virzienā augošie zari. Jāizņem lielākā daļa ūdenszaru, arī krusteniski augošie un jāatstāj tie, kas dos vēlamo pieaugumu un augs pareizā virzienā. Ūdenszarus, ko atstāj, par trešdaļu saīsina, lai tie sāktu kuplot.

Retinot vainagu tagad, pavasarī kokus varēs likt mierā un zarus retināt un apgriezt tikai vasarā. Pieejot pie koka biežāk, ir iespēja savlaikus izņemt ūdenszarus, kas sākuši augt. Tā koks lieki netērēs enerģiju nevajadzīgajiem zariem,” skaidro arborists.