Aizputniece Laila Luzere ir ne vien aizrautīga, daudzpusīga rokdarbniece, bet arī tur rūpi par senām lietām, lai tās nezustu nebūtībā. Viņas ģimenes mājas viens spārns atvēlēts gan radošajai darbnīcai un salonam, gan izveidota plaša seno lietu ekspozīcija.

Jaunais sastopas ar veco

Par to, ka esam piebraukuši pie īstās mājas Aizputē, liecina gan izkārtne pie vārtiņiem ar uzrakstu Radošā darbnīca LaLu – pēc šā zīmola var atpazīt Lailas Luzeres darbus –, gan dažādi vides objekti pagalmā, kas raksturo mājas saimnieces radošo garu. Drīz jau viņa steidz mums pretim un aicina mājā.

Ienākot aizraujas elpa no iespaidu bagātības. Visapkārt ir tik daudz Lailas radītu darbu: adīti cimdi, cepures un zeķes, plecu lakati, rotaslietas, tamborētas, adītas un šūtas rotaļlietas bērniem, ka grūti pat visiem pievērst pienācīgu uzmanību. Nākamajā telpā ir tāds pats kultūršoks. Tur var aplūkot Lailas gadiem vāktos senos sadzīves priekšmetus, darbarīkus, arī rokdarbus. Kolekcijā ietilpst gan 1854. gadā darināta pūralāde, gan vairāk nekā 100 gadu sens vērpjamais ratiņš un tītavas, gan no Lailas vīra vecāsmātes mantotas kafijas maļamās dzirnaviņas un citas vērtīgas lietas ar vēsturi.

Kad apsēžamies pie kafijas galda, vispirms sākam runāt par māju, kurā nu mīt Luzeru ģimene. 

“Liktenīgi sakrita, ka gadiem bijām gājuši garām šai Latvijas laikā celtajai mājai, mērojot ceļu no sava dzīvokļa uz mazdārziņu. Taču pat sapņos nerādījās, ka tā reiz kļūs par mūsu īpašumu,” stāsta Laila.