Pirms pieciem gadiem iestādīju dzērvenes. Laukums sazaļoja, vienādi noklājās. Pagājušajā pavasarī atsedzu skujas, bet pēc pāris nedēļām parādījās brūni plankumi. Domāju, ka esmu plāni noklājis ar skujām un dzinumi izsaluši. Šoziem skujas liku biezākā kārtā. Aprīļa sākumā tās noņēmu, izskatījās normāli, bet pēc dažām nedēļām tas pats – nobrūnēja. Vai tā ir kāda slimība?  Jautā Ēriks Dundagā.

LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta docente Dace Šterne stāsta, ka dzērveņu lapu brūnēšanai var būt vairāki iemesli, turklāt novājināti augi ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām.

 Lielogu dzērvenes Latvijas apstākļos ir pietiekami ziemcietīgas, tām sala bojājumi nav novērojami katru gadu. Viengadīgās lapas iztur -12...-15 °C gaisa temperatūru, bet gala pumpuri izdzīvo -12...-13 °C. Ziemas kailsalā, kad augsnes temperatūra dažas dienas 5–7 cm dziļumā pazeminās līdz -17 °C vai kādu nedēļu augsnes temperatūra ir ap -12 °C, lielogu dzērveņu veģetatīvajos orgānos var notikt fizioloģiskas pārmaiņas – bojāties virszemes stīgas. Ziemā tās kļūst iesarkanas, vēlāk brūnganas. Pavasarī stīgas nav zaļas un lapas nobirst – augi atmirst, jo nespēj uzņemt no augsnes pietiekami daudz ūdens, ko lapas patērē iztvaikošanas procesā.