Mūzika iedarbojas līdzīgi narkotikām

Kanādiešu pētnieki profesora Roberta Zatores vadībā pirmo reizi nodemonstrējuši to, ka dzirdei tīkamas mūzikas klausīšanās cieši saistīta ar dopamīna līmeņa palielināšanos galvas smadzenēs – tieši tikpat lielā mērā kā garšīgs ēdiens, narkotikas vai sekss.

Jau pati priekšnojauta par vēlamās muzikālās pasāžas dzirdēšanu izraisa par “laimes hormonu” dēvētās vielas izdalīšanos. Tāpat fiksēts, ka kreščendo (pakāpeniski skaļāk) un disonanses atrisinājums arī tiešā veidā izraisa spēcīgu klausītāja reakciju.

Pētnieki pauduši, ka mūzikas speciālisti to zinājuši, izmantojuši un allaž uzsvēruši jau vismaz vairākas simtgades, vienlaikus praktiski nekad nebīstoties atzīt šīs parādības zināmo banalitāti. Nolūkā izskaidrot to bioloģisko mehānismu, kas ieslēpts melomānijā, pētnieki izmantoja galvas smadzeņu pozitronu emisijas un funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, kā arī nomērīja ķermeņa temperatūras svārstības, ādas caurvadāmību, sirds darbības ritmu un elpošanu.

Uzsvērts, ka eksperimenta dalībniekiem piemita visdažādākās muzikālās gaumes, un konstatēts, ka emocionāli spēcīgākajos momentos dopamīns izdalījies divos smadzeņu apgabalos: astainajā (ļoti svarīga sistēmas daļa, atbildīga par apmācību un atmiņu) un piegulošajā (labsajūtas centrs) kodolā. Tas tad arī devis iemeslu Zatorem apgalvot: “Tagad mēs pilnībā droši zinām, kāpēc mūzikai piemīt tik svarīga loma cilvēku sabiedrībā.”