Lai noskaidrotu, kā ekonomiskie satricinājumi spēj ietekmēt dabu, pētnieki izanalizējuši globālos datus par bioloģisko daudzveidību un finanšu krīžu regularitāti, par pamatu ņemot starptautisko indeksu LPI, kas aplūko populāciju skaitu saistībā ar vismaz pieciem tūkstošiem mugurkaulnieku sugu sauszemes, jūras un saldūdens ekosistēmās.

Reklāma

Šo indeksu katru gadu mēra kopš 1970. gada, un jau sen zināms, ka kopš tā laika tas katru gadu pārliecinoši sarūk. Piemēram, 1970. gadā LPI varēja uzskatīt par vienu nosacīto vienību, savukārt 2024. gadā tas jau bija tikai 0,33 – šajā laika posmā ievērojami samazinājies pārstāvju daudzums vairākiem tūkstošiem sugu, savukārt pilnībā izmirušas vismaz 500 sugas. Vienlaikus izpētīja arī īpašo starptautisko krīžu datu bāzi, kurā krīzes sagrupētas atbilstoši trim tipiem: banku, parādu un valūtas krīzes, kā arī piemeklēti jebkādu divu no tiem vai visu trīs iespējamie savienojumi. Pēc tā jaunā pētījuma autori izveidoja modeli, kas ļāva novērtēt viena mainīgā lieluma ietekmi uz otru.

Šī analīze apliecināja, ka banku krīžu regularitātes pieaugums uz vienu vienību LPI samazina par 0,001 punktu aptuveni 2–3 gadus pēc kārtējā šoka, bet tā ietekme saglabājas vēl līdz pat 12 gadiem. Visbīstamākās bioloģiskajai daudzveidībai izrādījušās trīskāršās krīzes: to regularitātes pieaugums LPI samazina par 0,005 punktiem. Turklāt parādu, valūtas un dubultās krīzes izrādījušās praktiski nekaitīgas apkārtējās vides stāvoklim. Esot pierādīta arī pretēja ietekme: LPI samazināšanās tiešā veidā palielina visu krīžu tipu regularitāti.

Pētījuma autori to skaidrojuši tādējādi, ka banku krīzes pārliecinoši samazina kopprodukta rādītājus, savukārt tas samazina valstu ekoloģiskās politikas instrumentu skaitu saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, piemēram, nodokļu, subsīdiju un citu līdzekļu savākšanas aspektā. Ekonomiskās krīzes izraisa noteiktas daļas uzņēmēju automātisku pāriešanu uz neformālo sektoru, kur dabas aizsardzības standartu piemērošana ir maksimāli apgrūtināta vai arī paliek pilnībā ignorēta. Savukārt tas noved pie nekontrolētas resursu ekspluatācijas, nosacītas malumedniecības visos tās veidos, nelegālas mežu izciršanas un izmešu palielināšanās, kas kopā ļoti būtiski paātrina sugu zaudēšanas procesus un ekosistēmu degradāciju. Turklāt šoka periodos ļaudis mēdz pārslēgties uz izdzīvošanas režīmu, tāpēc ievērojami mazāk domā par ilgtermiņa riskiem, un tas ietekmē viņu ekoloģisko uzvedību. Katrā ziņā krīzes samazina investīciju pieplūdi jauniem ekoloģiskajiem risinājumiem. Tā uzskata pētījuma autori.

Tādējādi gluži oficiāli konstatēts: krīzes samazina bioloģisko daudzveidību, kas savukārt tikai palielina krīžu regularitāti...

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu