Dienesta romānu plusi un mīnusi

Starptautiska ekonomikas pētnieku grupa, izmantojot Somijā iegūtu masīvu datu kopumu, kurā iekļautas oficiālas ziņas par šajā valstī kopā dzīvojošiem neprecētiem pāriem, novērtējusi tā dēvēto dienesta romānu ar saviem priekšniekiem uzsāktu vai pārtrauktu izraisītās finansiālās un karjeras sekas. Tāpat novērtēts, kā šādi sakari atspoguļojas kopumā uz visu darba kolektīvu.

Tā dēvētās romantiskās attiecības darbā ir ļoti izplatīta parādība jebkurā jomā, jebkurā sabiedrībā un jebkurā valstī, arī par spīti tam, ka šādu mīlas sakaru ar priekšniekiem turpina vērtēt kā rupju korporatīvās ētikas pārkāpumu. Taču šajā gadījumā ekonomikas pētniekus mazāk interesēja jautājuma morālā puse (mūsdienās tā nemaz daudzus neinteresē), bet gan tieši pragmatiskais aspekts. Rezultātā noskaidrojies, ka līdz ar attiecību uzsākšanu ar savu priekšnieku šiem darbiniekiem kopējais gada atalgojums palielinājās vidēji par 6%. Savukārt attiecību saraušana jau izrādījusies finansiāli sāpīgāka: ienākumi kritušies vidēji par 18%, turklāt par vismaz 13% palielinājusies arī iespēja vispār zaudēt darbu. Atlaišana un pāriešana citā darbā jau bija saistīta ar ilgstošākiem finansiālajiem zaudējumiem, jo sevišķi sievietēm. Tostarp tas nebija novērojams kontroles grupā, kurā pētnieki iekļāva darbinieces, kurām bija intīmas attiecības ar vadošā amatā esošu vīrieti, tikai viņš bija no cita uzņēmuma. Viņām pēc tāda romāna beigšanās tikai palēninājās algas pieaugums.

Pētnieki skaidrojuši, ka attiecības starp vadītāju vīrieti un viņa pakļautībā strādājošu sievieti viņu pētījumā bijis visbiežāk sastaptais scenārijs. Pretējais variants bijis ļoti reta parādība, turklāt šķiet zīmīgi, ka vīriešiem tuvāku attiecību uzsākšana ar vadītāju sievieti parasti deva vēl lielākus labumus saistībā ar atalgojumu un karjeru, un attiecību izbeigšanas gadījumā viņi arī mazāk cieta.

Analizējot tieši atalgojuma palielināšanās iemeslus, pētnieki aplūkoja divas iespējamības: tādu rezultātu varēja dot nepotisms jeb tieša savas padotās kā mīļākās protekcija priekšnieka izpildījumā vai arī darbinieces profesionālā izaugsme, ko nodrošinājusi viņas prasme no šefa kā mīļākā pārņemt iemaņas. Rūpīga datu analīze apliecināja, ka iespējamāks ir pirmais variants. Par to liecina fakts, ka tām sievietēm, kuras pēc attiecību pārtraukšanas ar priekšnieku pārgājušas citā darbā, tur saņēmušas līdz 50% mazāku atalgojumu. Tajā gadījumā, ja no uzņēmuma aizgāja pats priekšnieks, viņa bijušās darbinieces un mīļākās atalgojums jūtami nepalielinājās. Arī tas liecina vairāk par labu pirmajai versijai.

Līdztekus tam pētnieki arī atklājuši, ka dienesta romāni kopumā būtiski ietekmējuši visu darba kolektīvu. Tajos uzņēmumos, kur bijušas tādas attiecības, par 6% samazinājies tā dēvētais darbinieku noturēšanas rādītājs – viņi biežāk rakstīja atlūgumus. Nelielos uzņēmumos, kur itin viss parasti ir gluži kā uz delnas, šāda kadru mainība palielinājās, un tas pats bija vērojams kolektīvos, kur dienesta romānu uzsākušās darbinieces sāka saņemt acīmredzamas piemaksas. Pētnieki pauduši uzskatu, ka “šķietamais un reālais nepotisms” kolēģiem raisījis neapmierinātību un vēlmi mainīt darbu.

Tādējādi secināts, ka dienesta romāni ar priekšniecību skar ne tikai tos, kuri tajos tiešā veidā iesaistīti, bet arī kopumā visu uzņēmumu. Kolektīva nestabilitāte savukārt var negatīvi ietekmēt gan uzņēmuma reputāciju, gan arī tā peļņu. Pētījuma autori secinājuši, ka romantiskas attiecības darba vietā kopumā ir ļoti nopietna organizatoriskā problēma, kuras sekas, iespējams, zināmā mērā pat attaisno daudzos uzņēmumos ieviestos ierobežojumus tieši šajā dienesta romānu aspektā...