5. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Cīņa par pareizrakstību pasēs

1926. gada 5. jūnijā. Pirms 100 gadiem Latvijas iedzīvotāji no preses uzzināja, ka ar nepacietību gaidītā jauno Latvijas Republikas pilsoņu pasu izsniegšana aizkavēsies uz nenoteiktu laiku, jo valsts resori un valodnieki nespēj vienoties par uzvārdu pareizrakstību personu dokumentos.

"Jaunākās Ziņas" vēstīja: "Uzvārdu rakstības jautājumu Ministru kabinets uzdeva sevišķai komisijai pie Izglītības ministrijas, piedaloties Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības, Skolotāju arodbiedrības, Saeimas Izglītības komisijas un Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes pārstāvjiem. Apspriedēs nepanāca vienošanos. Izglītības ministrija iesniedza Ministru kabinetā četrus uzvārdu rakstības variantus: Dr. A. Bīlmaņa – bez "s" galotnes vīriešu un sieviešu uzvārdos, Tieslietu ministrijas pārstāvja – vīriešu kārtai pilna galotne ar "s" un sieviešu bez galotnes; izņēmumi ar galotni "-is" un "-us", K. Dēķena – vīriešu kārtas galotni arī sieviešu kārtai, Filoloģijas fakultātes – sieviešu vārdos ar galotni "a" vai "e", mācītāja Kellera – rakstīt, kā raksta svešvalodā, bez lokāmām galotnēm. Ministru kabinets nepieņēma nevienu variantu un nodeva jautājumu vēl reizi caurskatīt Izglītības un Tieslietu ministrijām, kur jautājums nav pavirzījies tālāk."

Krievijas impērijas un Latvijas neatkarības pašā sākumā izdotās iekšzemes pases būtībā bija vien pabieza papīra vāciņi, kas 20. gadsimta 20. gadu vidū daudziem jau bija nolietojušies un vairs neatbilda laikmeta prasībām. Jaunā, Latvijas Valsts papīru spiestuvē drukātā pases grāmatiņa turpretī solījās būt "modernākā visās jaunajās Eiropas valstīs" – 32 lappušu, ērti līdznēsājama, ar mazo Latvijas valsts ģerboni uz pelēkzaļā vāka, pretviltojumu zīmējumiem, vietu foto un labās rokas pirksta nospiedumam. "Jaunās pases pēc Vakareiropas parauga atzīmēs tikai uzvārdu un vārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, dienu un dzimšanas vietu. Netiks pasē atzīmēti: nodarbošanās, tautība, ticība. Pasēs būs sevišķi nodalījumi izrakstīšanai policijas iecirkņos, atzīmēm izbraukšanai uz ārzemēm, rubrikas atzīmēm par piedalīšanos pašvaldības un Saeimas vēlēšanās," ziņoja avīzes. Paredzēja arī atzīmes par karaklausību, un pases grāmatiņas izmaksas saņēmējam bija 60 santīmu. Nelaime tikai tā, ka atbildīgie vēl ilgi cīkstējās ap pareizrakstības likumiem. Termiņus pastāvīgi pārcēla. Saeima "Likumu par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos" pieņēma vien 1927. gada 15. februārī, bet jauno pasu izsniegšana sākās 1927. gada jūlijā/augustā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Kurzemes Vārds", 1926. gada 5. jūnijā

1926. gada 5. jūnijā. Karsts laiks jau atmeties kopš dažām dienām, jūras ūdens temperatūra sniedzas jau pie 15-17 grādiem R. Daudzi jau peldas, lai gan peldu sezona vēl nav atklāta un to vēl vienmēr oficiāli neatklāj. Peldu būdas stāv aiznaglotas, drēbes peldētāji apkar tām apkārt jeb uzkar uz ārpusē pie sienām sadzītām naglām. Vīriešiem ērtāki – tie izģērbjas un peldas, kur katrs iedomājas. Bet sievietēm šī lieta daudz sarežģītāka: tikko tās izģērbjas un dodas jūrā, rodas dāmu kailuma cienītāji no visām pusēm. Vai tiešām tad tikai atklās peldu sezonu, kad varbūt iestāsies atkal vēsāks laiks? Nepieciešami peldu sezonu atklāt jau visā drīzumā.