16. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Lielākā miera laika katastrofa Igaunijā

1936. gada 16. jūnijā. Pirms 90 gadiem arī Latvijā daudzu uzmanība bija piesaistīta traģēdijai, kas iepriekšējā dienā, 15. jūnijā, pulksten 10.10 notika Igaunijas armijas bāzē Menniku ciemā.

Tolaik tas atradās ap desmit kilometru no Tallinas, bet mūsdienās ir viens no pilsētas rajoniem. Mennikos vēl Krievijas impērijas laikos bija iekārtotas milzīgas armijas noliktavas. Igaunijas armija turpināja teritorijas infrastruktūru izmantot gan munīcijas glabāšanai, gan kazarmām, militāra rakstura darbnīcām, arsenālam un poligonam. Tur izgatavoja arī jaunus kara materiālus. Divas eksplozijas, kas sekoja vienai otrai, nelaimīgajā dienā notika vienā no vienstāvīgajām koka baraku tipa darbnīcām, kur ritēja veco artilērijas lādiņu pārlādēšana ar jaunām sprāgstvielām un izgatavoja artilērijas munīciju. Tūlīt pēc tam aizdegās tuvējais priežu mežs. Apdullinošos sprādzienus, dūmu un liesmu stabu labi varēja dzirdēt un redzēt visā Tallinā. Glābšanas darbi un cietušo meklēšana Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Johana Laidonera vadībā sākās jau desmit, piecpadsmit minūtes pēc milzu sprādziena, taču, citējot "Jaunāko Ziņu" korespondenci 16. jūnijā: "Tie bija savienoti ar ārkārtīgi lielām briesmām pašiem glābējiem, jo viena pēc otras turpināja eksplodēt granātas, kas atradās zem drupām. Sprādzieni bija dzirdami līdz pašam vakaram. Notikumu vietai nedrīkstēja tuvoties, jo granātu šķembeles bieži vien aizlidoja veselu kilometru no nelaimes vietas." Uguni izdevās apslāpēt tikai pašā 15. jūnija vakarā, kad mitējās sprādzieni. Glābšanas darbi turpinājās visu nakti līdz 16. jūnija rītam. Bija zināms, ka visā bāzes teritorijā sprādziena brīdī dažādos punktos atradās 177 personas – tostarp apmācībai iesauktie armijas rezervisti, civilie strādnieki, kuru vidū arī sievietes. Aptuveno upuru skaitu izdevās noskaidrot tikai trīs dienas pēc notikušā. Starp bojāgājušajiem bija vairāki augsta ranga armijas artilērijas virsnieki, munīcijas speciālisti. Kopumā sprādzienā dzīvību zaudēja 61 cilvēks plus četras personas, kuras glābšanas darbu laikā nonāvēja sakarsēto lādiņu eksplozijas (literatūrā sastopams arī upuru skaits – 63). Par laimi, uguns liesmas apturēja, pirms tās sasniedza galvenās munīcijas noliktavas, citādi "nelaimes apmēri būtu neaptverami". Menniku traģēdija bija un joprojām ir lielākā miera laika katastrofa, kāda jebkad Igaunijā notikusi. Ņemot vērā bīstamību, izpostīto teritoriju, kurā mētājās liels daudzums sprādzienu izsvaidītas dažādas munīcijas, vienkārši apbēra. Kad 2012. gadā šajā vietā veica zemes darbus, atklājās, ka agrāko darbnīcu vietā apraktas ap 15 tonnas sprāgstvielu, rokasgranātu, lādiņu un citas munīcijas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 16. jūnijā

Pilsētas izgreznošana Somijas valsts prezidenta svinībās. Izstrādāts plašs projekts Daugavmalas izgreznošanai Somijas valsts prezidenta viesošanās gadījumā. Tanī vietā, kur prezidents nokāps no kuģa, cels lielus godavārtus. No Daugavmalas līdz vārtiem būs paklājs. Bez tam zaļām mētru vītnēm būs greznots viss muitas žogs. Muitas noliktava būs nokārta zaļām vītnēm. Muitas un jūrniecības departamenta ēka arī būs greznotas. Gar augšējo stāvu pusriņķus veidā nokārsies zaļas vītnes un katrā pusriņķī vainags. Jūrniecības departamenta ēkas balkons būs dekorēts ar mētrām un jūrniecības emblēmu. Dekorētas būs arī visas ēkas pils laukumā. Visur ieturēs vienādu stilu – vītus pusriņķus ar vainagiem. Pie vainagiem būs somu un latvju karogi. Prefekts uzaicinājis visus Rīgas namīpašniekus dekorēt savus namus Somijas valsts prezidenta viesošanās gadījumā ar zaļumiem un abu valstu karogiem. Skauti dedzinās ugunskurus.