Kā vējš ietekmē copi?

Pirms došanās makšķerēt ieteicams noskaidrot, kādā vējā zivis neķeras un kādā tās pašas lec uz makšķernieka piedāvātajām ēsmām. Šo informāciju iespējams iegūt no dažādiem avotiem, bet, krājoties pieredzei, rodas savs viedoklis par laikapstākļiem, kuri tad būs vislabvēlīgākie.

Vai iespaido zivju aktivitāti?

Lai saprastu, kā vējš var ietekmēt zivju aktivitāti, vispirms ir jāsaprot, kas tad ir vējš. Vējš ir gaisa masu kustība, ko izraisa atmosfēras spiediena atšķirība virs zemes virsmas, pie tam dažādās tās zonās.

Atmosfēras spiediens ir atkarīgs no tā, kā sasilst zemes virsma. Rezultātā gaisa masas plūst no augsta atmosfēras spiediena zonas uz zema spiediena apgabalu, un tā veidojas cikloni un anticikloni. Ciklona zonā ūdens masu kustība notiek pa apli no perifērijas uz centru uz zema spiediena zonu, savukārt pretējais virziens ir raksturīgs anticiklonam.

Vēju var uzskatīt par atmosfēras spiediena pārmaiņu sekām, to pavada apkārtējās vides temperatūras izmaiņas, kā arī nokrišņi, bet šiem faktoriem ir jau tieša ietekme uz zivju aktivitāti.

Kā tas iedarbojas?

Sinoptiķiem ir šāda stipruma skala: bezvējš, viegls vējiņš; mērens, spēcīgs vējš un jau vētra. Par vislabvēlīgāko makšķerēšanai tiek uzskatīts bezvējš, viegls vai mērens vējš.

Bezvēja laikā zivis interesi par ēsmu var izrādīt vai nu rīta, vai vakara stundās vai mākoņainā laikā. Tajā pašā laikā mērens jeb viegls vējš, kas pūš uz krastu, veicina miermīlīgo zivju tusēšanos piekrastes zonā, bet plēsīgās zivis attiecīgi seko tām.

Vējš var labvēlīgi ietekmēt makšķerēšanu šādi: ūdens sajaucas, piesātinās ar skābekli, izlīdzinās ūdens temperatūra starp virsējiem un zemajiem slāņiem; izskalojas ūdenskrātuves piekraste. 

Ūdenim skalojoties, no krasta izskalojas dažādi kukaiņi, kāpuriņi un tārpiņi, kas kļūst par zivju barību. Vējš nopūš no piekrastes augiem kukaiņus, kas ir zivju barība, tādējādi zivīm rodas labvēlīgi apstākļi kukaiņu ķeršanai. Tas viss labvēlīgi ietekmē zivju aktivitāti.

Tālākais turpinājums nav nepieciešams, jo spēcīgā vējā labāk neiet makšķerēt.

Spēcīgs vējš izskalo piekrasti un palielinās ūdens duļķainība, kas zivis atbaida. Bieži vien vējš iepūš ūdenī augu putekšņus un arī pūkas, kas apgrūtina makšķerēšanu. Tāpat arī īpaši spēcīgs vējš, ko latviski dēvē par vētru, makšķerēšanai nav piemērots, jo pašam nekāda komforta un arī zivis būs noslēpušās klusākās, mierīgākās vietās. Mērenā līdz stiprā vējā makšķerniekam jāizvēlas vieta, kur ir kāda aizsardzība pret spēcīgo vēju.

Kad zivis ir visaktīvākās?

Apkopojot daudzus dažādu makšķernieku novērojumus, var secināt: vislabākie makšķerēšanas rezultāti gaidāmi, kad pūš dienvidrietumu, dienvidu vai rietumu virziena vēji ar nosacījumu, ja tos nepavada nokrišņi. Mazāk labvēlīgi makšķerēšanai ir austrumu un dienvidaustrumu vēji, lai gan anticiklona periodā tie arī var veicināt labus lomus.

Papildus vējiem, kas pūš vienā virzienā, ir rīta un vakara vēja pūtieni. Pirmais pūš no krasta, otrais – pret krastu. Tas ir saistīts ar temperatūras atšķirībām virs zemes un ūdens.

No visām dabas parādībām makšķerēšanai par vissliktāko tiek uzskatīta migla, kā arī brāzmains vējš.

Vēja virziens un makšķernieka veiksme

• Ziemeļvējš

Eiropas daļā ziemeļu vējš atnes aukstumu un nokrišņus, ja to pavada ciklons. Ziemeļvējš var būt kopā arī ar anticiklonu. Šādā gadījumā vasarā iestājas skaidrs, karsts laiks, bet ziemā – skaidrs un sals.

Ja ciklona zonā pūš ziemeļu vējš, makšķerēšana reti kad ir veiksmīga, turklāt lielā vēja dēļ tā ir ārkārtīgi nekomfortabla.

• Dienvidvējš

Vairākumā gadījumu dienvidu vējš, ja tas nav pārāk spēcīgs un to nepavada ievērojami nokrišņi, ļauj cerēt uz labu vai pat teicamu lomu.

• Austrumvējš

Austrumu vējš parasti pūš tikai vasarā, kad attiecīgais reģions atrodas anticiklona zonā. Makšķerēšana šādā vējā visbiežāk ir veiksmīga, taču ieteicams izvēlēties laiku, kad saule pārāk necepina. Ziemā, ja tomēr pūš austrumu vējš, tā parasti ir zīme, ka zivju aktivitātes nebūs.

• Rietumvējš

Kad ciklonu nomaina anticiklons, sāk pūst rietumu vējš. Attiecīgi zivju aktivitāte pamazām samazinās, bet, kad spiediens stabilizējas, zivis nomierinās un makšķerēšana atkal var kļūt diezgan rezultatīva.

Ziemā pēc rietumu vējiem parasti ir novērojama temperatūras paaugstināšanās, kas, pat ja izkrīt nokrišņi, veicina zivju aktivitātes pieaugumu.

Makšķerēšanai labvēlīgi vēji dažādās sezonās

• Pavasaris

Pavasara makšķerēšanai par vislabvēlīgāko tiek uzskatīts viegls, bet silts vējiņš, var smidzināt smalks lietutiņš, tomēr tam nevajadzētu būt ilgstošam.

• Vasara

Vasarā zivis var izrādīt aktivitāti pat stiprā vējā, bet galvenais, lai tas būtu silts. Jebkura virziena aukstie vēja pūtieni vienmēr atnes copes pasliktināšanos. Labāki panākumi gaidāmi, makšķerējot bezvējā vai lēnā vējā (kad vēja ātrums nepārsniedz 7 m/s) rīta vai vakara stundās. Izteikti karstā, bet nedaudz vējainā laikā jādodas copēt uz lielajām ūdenstilpēm.

• Rudens

Rudenī, iestājoties aukstumam, kad pūš jebkurš spēcīgs vējš, labi lomi nav gaidāmi. Zelta rudens ir īss, bet silts laika periods, kad zivis var būt īpaši aktīvas. Tuvojoties ziemai, apetīte plēsējiem palielinās, tie var būt aktīvi pat tad, kad pūš stiprs un auksts vējš.

• Ziema

Ziemas makšķerēšanai labāk izvēlēties dienas, kad pūš samērā silts vējš, izņēmums varētu būt tikai vēdzeles, kas aktivizējas, iestājoties aukstam un vējainam laikam, turklāt ar sniega vētrām.

Pieredzes stāsts

Pret Dieva un mājinieku gribu nav ko braukt uz copi

Ir 2001. gada 31. oktobris, laika ziņas sola spēcīgu vēju un lietu. Bet vai tad makšķernieki ņem vērā laika ziņas? Jābrauc copēt.

"Jūs taču esat dulli, rīt sola lielu vētru," mājinieki vēl cenšas atrunāt. "Nē, rīt ir jābrauc."

1. novembra rītā pie mājas piestāj paziņas vadītais autiņš, tiek sakrāmētas mantas, un varam doties ceļā uz Salacu. Jau ceļā laiku pa laikam vējš pieņemas spēkā un sāk mašīnu pat nedaudz mētāt, bet vai tad tas mūs var apturēt, ja esam nolēmuši braukt copēt? Pa ceļam kādā vietā piestājam – ir nepieciešama "zaļā pietura". Vējš ir tik stiprs, ka koki šūpojas krakšķēdami. Iebraucot Salacgrīvā, nesaprotamu iemeslu dēļ tiek atsists mašīnas izpūtējs. Labi, ka mašīnā ir cilvēks, kas var veikli novērst nelaimi pat tādos ekstremālos apstākļos, kad mašīna līgojas no stiprā vēja. Izpūtējs ar siksnu un stiepļu palīdzību ir pielikts, un varam doties tālāk.

"Ko darīsim, varbūt dodamies atpakaļ uz Rīgu, jo Salacā viļņi ir kā jūrā? Bet varbūt pameklēt kādu mierīgu līcīti," brālēnam pavīd doma.

Esam pilnīgā neziņā. Meklēdami mierīgāku upes līcīti, pārduram riepu. Kamēr Jānis un Arne to maina, es nokāpju pie upes. Salaca šajā vietā ir mierīgāka, nav jūtams tas trakais vējš, varētu mēģināt pludināt ēsmu, novērtējis piespiedu apstāšanās vietu, secinu.

"Ko darām, paliekam šeit vai meklējam vēl labāku vietu?" jautā Arne. "Ja paliekam, nepieciešams aizbraukt uz pilsētu pēc licencēm."

"Ko nu meklēsim, paliekam šeit," es atbildu.

Arne iekāpj autiņā, iedarbina to un... iebuksē. Tas jau ir par traku, garastāvoklis uz nulles, nepārtraukti līst, bet mašīna kārtīgi iestrēgusi. Lai atvēsinātu prātus, nokāpjam visi trīs pie upes un mēģinām kādu raudu vai teibu izvilkt. Pusotras stundas laikā es izvelku astoņas raudas, kuru svars vidēji ir ap 150 gramiem, kolēģi tukšā.

"Es beidzu copēt," nosalis un bēdīgs iet garām Arne. "Nupat salauzu kātu, eju uz autiņu sildīties un apēst kādu desmaizīti."

Trakais vējš un lietus padarījis savu, arī mēs ar Jāni nosaluši pēc minūtēm desmit atgriežamies autiņā. Iedzeram kafiju, apēdam dažas sviestmaizes un domājam, kā autiņu izvilkt.

Laikam jau atrašanās pie upes deva papildu spēkus, jo mašīna ātri vien tiek izvilkta. Šodien copes diena nav veiksmīga – nolauzts izpūtējs, pārdurta riepa un salauzta jaunajai makšķerei spice, bet noķertas tikai astoņas nelielas raudiņas.

Braukdami atpakaļ, lai mājinieki nepārmestu, ka mēs domājam tikai par sevi, piestājam Carnikavas zivju veikalā un iegādājamies ceptus nēģus.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Foto: Lielais Loms