Zandarts! Specifiska, bet makšķernieku lomos populāra zivs. Tad nu šoreiz vērsos ar jautājumiem pie BIOR pārstāvjiem, kuriem ir atbildes no zinātniskā viedokļa.
Vai mēs varam uzskatīt zandartu par samērā cimperlīgu zivi, ne visur tie dzīvo, un pat ne visos ezeros, kur tie ir mākslīgi ielaisti, tie iedzīvojas un nārsto.
Jā, zandarts ir diezgan jūtīgs pret stresu. Protams, tāpat kā jebkura zivs, arī zandarts dzīvo tikai sev pieņemamos apstākļos un kādā ezerā var neiedzīvoties. Taču vairākumā ezeru, kur zandarts ir ielaists, veiksmīgi izveidojušās pašatražojošās populācijas. Latvijā zandarts ir ielaists vai mākslīgi pavairots vairāk nekā simt piecdesmit ezeros, 16 ūdenskrātuvēs, ieskaitot Rīgas Ķeguma, Pļaviņu uzpludinājumus, dzirnavezerus, un trīs upēs. Ir novērojams, ka klimata maiņa, temperatūras pieaugums un ezeru eitrofikācija veicina zandarta izplatību. Par to liecina nozvejas dati, piemēram, Burtniekā zandartu nozveja ir palielinājusies no dažiem nozvejotiem kilogramiem pagājušā gadsimta 30. gados līdz vidēji 14,6 t gadā pēdējos desmit gados (8,5–25,9 t). Zandarta lomu ziņā patlaban visproduktīvākie ir eitrofie ezeri: Burtnieks, Lubāns un Usmas ezers. Kopumā zandarts Latvijā ir sastopams 211 ezeros, 19 ūdenskrātuvēs un 33 ūdenstecēs.
Tie, kas ķer ar dzīvo ēsmu, runā, ka zandarts izvēlas konkrētu sugu dzīvo ēsmu, garumu un pasniegšanas veidu, tajā pašā laikā arī uz zivs filejām/astītēm daudziem rezultāti ir apsveicami. Zandarta ēdienkarte, vai tā ir īpaši izvēlīga?
Specifisks makšķernieku jautājums, uz ko zinātnei nav tik precīzas atbildes. Pieaudzis zandarts ir plēsējs un par tādu kļūst jau pirmajā dzīves gadā.
Aktīvajā barošanās periodā zandarts katru dienu apēd aptuveni 5% no sava svara, gadā – 200–250% no sava svara.
Tipiskā zandarta maltīte ir zivs, kuras garums ir 30% no paša zandarta.
Mēs esam pieraduši, ka 1. maijā sākas līdaku sezona un 1. jūnijā zandartu, attiecīgi abas sugas ir kādu laiku pirms tam iznārstojušas, zivis lēnām atkopjas un sāk baroties. Cik bieži gadās, ka lielākā daļa zivju sugu neiznārsto pirms lieguma beigām?
Var būt dažādi, īpaši ar zivīm, kas ieceļo piejūras saldūdeņos no piekrastes un var nārstot vēlāk nekā vietējās. Pat blakus esoši ezeri var būtiski atšķirties, piemēram, sekls un dziļš, nerunājot par temperatūras atšķirībām Latvijas robežās utt. Tomēr lieguma laiki ir noteikti ar domu, ka ilgtermiņā (neskaitot atsevišķus gadus) tie aizsargā zivis nārsta laikā. Klimata izmaiņu rezultātā, iespējams, nākotnē šos lieguma laikus var nākties pārskatīt.
Ja līdakas būs iznārstojušas līdz maija sākumam, attiecīgi arī zandartam būs radušies attiecīgie apstākļi nārstam – tā laikam nevar teikt?