Mazdārziņā, lai mazinātu kaitēkļu uzbrukumus, līdzās stāda augus, kas viens otram palīdz tos atbaidīt. Labi kaimiņi var atvairīt ne tikai kaitniekus, bet arī sniegt aizvēju un pievilināt bites un citus lidoņus, kas palīdz apputeksnēties. Par augiem, kas palīdz cits citam, stāsta Cēsu pils dārzniece Līga Eglīte.

Kāposti


Lai atbaidītu kāpostu kaitēkļus pūcītes, balteņus, ieteicams kāpostus audzēt kopā ar ārstniecības salviju, veidojot pamīšus rindas. Ja kaitēkļiem tomēr izdodas sadēt oliņas uz kāpostu lapām, tad ar rokām saplucina salvijas lapiņas (der arī iepriekšējā gada kaltētās) un uzkaisa kāpostiem. Ja laiks pieturas sauss, šādi izdodas augus pasargāt aptuveni nedēļu.


Kāpostus var stādīt kopā ar selerijām – stāda rindā 3–4 kāpostus, tad vienu seleriju, pēc tam atkal kāpostus un tā tālāk. Selerijas izdala aromātu, kas nepatīk kāpostu kaitēkļiem.


Labi kompanjoni kāpostiem ir arī cūku pupas – tās saista atmosfēras slāpekli, kuru līdzās augošie kāposti izmanto galviņu veidošanās laikā. Šos augus miksē, stādot vienā rindā kāpostus, otrā – pupas.


Starp kāpostu rindām var iestādīt kādu samteņu virkni, lai atbaidītu laputis. Kā indikatoru līdzās kāpostiem stāda dārza kreses, jo kāpostu baltenis tās parasti noēd pirmās un tikai tad pārmetas uz kāpostiem.