1584. gada 11. decembrī. Pirms 440 gadiem Rīgas rāte, pildot sava kunga, Polijas–Lietuvas valsts karaļa Stefana Batorija rīkojumu, pasludināja pāreju no ierastā Jūlija kalendāra uz jauno Gregora kalendāru.

Reklāma

Tādējādi Ziemassvētkus pienācās svinēt 10 dienas agrāk nekā iepriekš. Pēc būtības kalendāra reforma laboja Jūlija kalendārā pieļautās laika skaitīšanas kļūdas, taču Rīgas un īstenībā arī citu protestantisko Eiropas pilsētu sabiedrībās 16. gadsimta nogalē viss, kas nāca no Romas pāvesta un katoļu valdniekiem, tika uztverts ar lielām aizdomām kā vēršanās pret ticības brīvību un kontrreformācijas mēģinājums. Rīgas gadījumā karalis Stefans Batorijs turklāt bija piedraudējis ar 1000 dukātu soda naudu, un notikumi risinājās brīdī, kad divas pilsētas baznīcas (tostarp latviešu amatniekiem piederošā Jēkaba baznīca) bija atdotas katoļiem un pilsētā bija apmetušies jezuīti. 

Tādējādi oficiālo Ziemassvētku laikā luterāņu baznīcas bija tukšas un mācītāji "runāja tukšām sienām", bet svinēšana katoļu dievnamos izsauca daudzu pilsētnieku dusmas. 

Rīgā sākās pret katoļiem, jezuītiem un viņus aizstāvošo rātskungu un citu karalim lojālo amatpersonu īpašumiem vērsti grautiņi, kas savu maksimumu sasniedza 1585. gada janvārī un vēsturē palikuši ar zīmīgo nosaukumu "Kalendāra nemieri". Nemieru periods Rīgā turpinājās piecus gadus. Reliģijas jautājums tajā bija tikai viens no aspektiem, jo sarežģītajām, niansētajām un pretrunīgi vērtētajām varas spēlēm tomēr bija politiskas un ekonomiskas cīņas raksturs, kur Rīgas rāte cīnījās pret amatnieku ģildēm un namnieku opozīciju, bet kā radikālākais spēks, brīžiem pat ar ieročiem rokās, uzstājās Rīgas Domskolas studenti, zeļļi un pilsētas zemāko slāņu pārstāvji. Šo cīņu laikā nomira Polijas karalis Stefans Batorijs, un poļi mēģināja nemierus Rīgā apspiest arī ar militāri ekonomiskām metodēm, uzceļot Spilves pļavās nocietinājumus, kas traucēja Rīgas tirdzniecībai. Tiesa, līdz atklātai militārai intervencei nenonāca, lai arī viens no nemiernieku vadoņiem, ģilžu sekretārs Martins Gīze Stokholmā zondēja iespēju, ka Rīga varētu aiziet no poļu varas un kļūt par Zviedrijas kroņa padoto. 

Dumpi apspieda tikai 1589. gadā, bet interesanti, ka rīdzinieki par spīti visam vēl vairākus gadu desmitus turpināja dzīvot pēc vecā kalendāra.

Respektīvi, izejošie, varai rādāmie dokumenti tika datēti pēc Gregora kalendāra, bet iekšējā dzīve pilsētā turpināja ierasti ritēt pēc Jūlija kalendāra.

"Latvijas Vēstnesis", 1924. gada 11. decembrī

Preses prāva. Rīgas apgabaltiesas 1. kriminālnodaļa šodien iztiesāja sūdzību pret "Latvijas Vēstneša" bijušo atbildīgo redaktoru A. Grasi un redakcijas locekli M. Jansonu par iepriekšējās izziņas materiālu izpaušanu rakstā "Tumši veikali". Tiesa atzina, ka inkriminējamā darījumā nav nozieguma sastāva, un abus apsūdzētos attaisnoja.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.