1986. gada 10. jūlijā. Pirms 40 gadiem Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss Liepājā nodibināja cilvēktiesību aizstāvības grupu "Helsinki ‘86", kas savā programmā norādīja uz Latvijas tautas tiesību pārkāpumiem padomju okupācijas apstākļos un pieprasīja Latvijas izstāšanos no PSRS.

Reklāma

Helsinkiešu programmatiskos dokumentus jau tajā pašā gadā izdevās slepeni nogādāt Rietumos. Par tiem sāka runāt "Amerikas Balss" un citas radiostacijas, kuras Latvijā kaut slepus, tomēr klausījās daudzi. Tādējādi grupa, kam citādi padomju kontroles un iebiedēšanas apstākļos būtu paredzams tikai VDK izsekotu un represētu pagrīdes patriotu pulciņa statuss, ieguva pavisam citu skanējumu. Kad helsinkieši 1987. gada 14. jūnijā sarīkoja ziedu nolikšanu 1941. gada padomju represiju upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa un izrādījās, ka cilvēki, kaut pagaidām ne masveidā, bet gatavi viņos klausīties un sekot idejām par pašnoteikšanās atgūšanu, varasiestādes tādam pavērsienam nebija sagatavotas, nezinot, kā rīkoties. Arī vēlāk tā bija "Helsinku ‘86" galvenā misija: būt par atmodas procesu dzinējspēku. Un tā saucamie kalendāra nemieri bija svarīga procesa sastāvdaļa. Kaut pēc 1987. gada 23. augusta protestiem pret Molotova-Ribentropa pakta sekām Latvijā grupas dalībniekus arestēja, atmoda jau vairs nebija apturama. Helsinkiešu skaits no trim pamazām izauga līdz 120. Kad 1988. gada septembrī gatavoja Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongresu, helsinkieši bija tie, kas panāca, lai tautas manifestācijā Mežaparka estrādes tornī uzvilktu oficiāli vēl nereabilitēto sarkanbaltsarkano karogu. Būdami radikāļi, viņi ar savu nostāju vienu otru reizi neļāva LTF kļūt mērenai un mest pārlieku lielus lokus ceļā uz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kas bija sākumos neafišēts, taču kopīgs galamērķis visiem. Laikabiedri norādījuši, ka, sākoties parlamentārajām cīņām, "Helsinku ‘86" dalībniekiem un piekritējiem bija iespēja kļūt par partiju, taču tas nenotika, jo grupā valdīja dažādi uzskati par piedalīšanos Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) vēlēšanās, ko daļa uzskatīja par nepieņemamu, kā arī par lēmumiem, ko pieņēma AP.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Brīvā Zeme", 1926. gada 10. jūlijā

Kaupēna šausmu darbi. Aplaupīti 200, nonāvēti 17, ievainoti 8 cilvēki. Ansis Kaupēns kopā ar saviem biedriem aplaupījuši pavisam 200 cilvēkus, nošāvuši 17 un ievainojuši 8 cilvēkus, no kuriem 4 miruši. Vakar Kaupēnu ar 7 biedriem ievietoja Centrālcietumā un lietu nodeva apgabaltiesas prokuroram, bet kriminālpolicija izziņu no savas puses vēl turpina. Atklāts arī 1923 gada 7. marta uzbrukums uz Skaistkalnes ceļa, kurā noslepkavoja 3 un aplaupīja kādus 15 cilvēkus. Uzbrukuma vadītājs arī bijis Kaupēns.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu