Labi zināms: apslēptā manta tāpēc arī ir apslēpta manta, ka tā ir pietiekami labi paslēpta. Turklāt zinoši ļaudis pauž, ka jebkura apzināti slēpta manta vēl ir arī speciāli, ja tā var teikt, nodrošināta jeb noburta pret zagļiem un citiem nevēlamiem tās atradējiem. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ pasaulē ir vairāk nekā gana tādu slēptuvju, kuras neviens nespēj atrast, lai gan labi zina, ka tādām jābūt. Turklāt nereti meklē pat atbilstoši ļoti precīziem norādījumiem, slepenām kartēm un shēmām, vienalga – nesekmīgi.

Un šajā ziņā izņēmums nav arī fašistiskās Vācijas jeb Trešā reiha slepenie dārgumi, kuru, kā var spriest no neskaitāmiem dokumentiem, bijis pat ļoti daudz, jo 2. Pasaules kara laikā hitlerieši patiešām salaupīja un uzkrāja vērā ņemamas bagātības, kuras pašās kara beigās izlēma kaut kur droši noslēpt. Un tā arī izdarīja, iepriekš izstrādājot rūpīgu un savā ziņā pat unikālu plānu, par kura detaļām kaut ko tuvāk acīmredzot zināja tikai dažas visaugstākā ranga Trešā reiha personas (no kurām, iespējams, pēc kapitulācijas neviena nepalika dzīvo vidū).