Daudziem par lielu izbrīnu 1945. gada aprīļa sākumā Ādolfs Hitlers lika viņam uz Berlīnes bunkuru atgādāt no arhīva īpašus astrologu pareģojumus jeb horoskopus. Tādi bija divi. Pirmo personīgi viņam sastādīja 1933. gada 30. janvārī – kad viņš ieguva legālo varu. Otrs bija sastādīts visai Vācijai 1918. gada 9. novembrī – kad dibināja Veimāras republiku. 

Abi šie pareģojumi paredzēja jauna pasaules kara sākšanos 1939. gadā, tam sekojošas galvu reibinošas uzvaras līdz 1941. gadam un ļoti smagus pirmos 1945. gada mēnešus. Un abi gluži vienādi pauda, ka vissmagākais periods būšot tieši 1945. gada aprīļa pirmā puse, savukārt otrajā pusē sekos straujš panākums, pēc kā līdz augustam iestāsies izlīdzsvarojums. Tad sekos kara izbeigšana un trīs ļoti smagi gadi. Sākot ar 1948. gadu, iesākšoties Vācijas atdzimšana...

Brīnuma gaidās

Vēstīts, ka šie divi horoskopi fantastiski lielā mērā spēja uzturēt možu gan pašu Hitleru, gan lielu daļu viņa tuvāko līdzgaitnieku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tie abi arī pietiekami labi ierakstījās virknē reālu vēsturisko precedentu. Piemēram, zināms, ka ļoti iecienīts Hitlera personāžs bija Prūsijas karalis Frīdrihs II, kurš pats spēja no šķietami neizbēgamas bojāejas paglābties patiešām visbrīnumainākajā veidā. Proti, pilnībā bezcerīgi zaudētā Septiņgadu kara (1756–1763; ko, starp citu, Vinstons Čērčils nodēvējis par “īsto pirmo pasaules karu”) pašās beigās pēkšņi nomira Krievijas imperatore Elizabete, kura bija zvērējusi pilnībā iznīcināt Prūsiju – arī tajā gadījumā, ja par to viņai “nāksies pārdot pusi savu vislabāko kleitu”. Savukārt viņas vietā tronī nākušais Pēteris III bija neslēpts Frīdriha II pielūdzējs, tāpēc jau pirmajā acumirklī nekavējoties atdeva savam elkam visas iepriekš atņemtās teritorijas, ieskaitot Austrumprūsiju ar visu Kēnigsbergu, kā arī noslēdza ar viņu savienību pret nesenajiem sabiedrotajiem – Austriju un Franciju. Un tas notika faktiski vienā acumirklī!