3. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Lielākie "parādnieki" dzīvo Ķemeros

1936. gada 3. jūlijā. Pirms 90 gadiem laikraksts "Rīts", atsaucoties uz jaunākajām Statistikas pārvaldes ziņām, informēja, ka, izdalot Rīgas pašvaldības parādu kopsummu uz rīdzinieku skaitu, iznāk, ka katra galvaspilsētas iedzīvotāja nosacītais parāds līdzinās 46 latiem.

Rīgā 1936. gadā bija uzskaitīti ap 385 tūkstošiem iedzīvotāju. Tika arī norādīts: "Ārvalstu statistiskās ziņas liecina, ka tur pilsētām ir ļoti lieli parādi un uz katru iedzīvotāju krīt milzīgas summas. Mūsu pilsētu pašvaldībām, par laimi, parādi salīdzinājumā ar ārzemēm ir niecīgi." Vislielākie "parādnieki" Latvijā, izdalot pašvaldības aizņemto summu uz iedzīvotāju skaitu, minētajā gadā izrādījās Ķemeru pilsoņi – katrs ķemernieks bija parādā 116 latus. Otrajā vietā atradās Ogre ar 96 latiem. Tad Valka – 81 lats, Rīgas jūrmala – 71 lats. "Lai Cēsis samaksātu visus savus parādus, tad katram cēsniekam būtu jāziedo pilsētas valdei 64 lati, Grobiņai – 62 ls, Liepājai – 53 ls, bet Rīgas parādus viegli nomaksātu, ja katrs rīdzinieks samaksātu 46 latus, kaut gan Rīgas parāds nav mazais – tas sastāda 61,8 procentus no visu Latvijas pilsētu pašvaldību parādiem (17,6 miljoni latu). Vislielākie parādi ir Kurzemes pilsētām, bet vismazākie – Zemgales pilsētām," uzskaitīja "Rīts". Fakts, ka lielāko "parādnieku" saraksta galvgalī dominē tādu kūrortpilsētu kā Ķemeri, Ogre un Rīgas jūrmala iedzīvotāji, tika skaidrots ar to, ka šīm pašvaldībām "vasarnieku un peldu viesu pievilkšanai jāierīko dažādas labierīcības, kādēļ bija jāaizņemas lielākas summas".

1936. gada rudenī apkopotā statistika apliecināja, ka apjoma ziņā vislielākais parāds ir Rīgai, kam sekoja Liepāja, Jelgava, Daugavpils, Cēsis un Rīgas jūrmala, bet starp pilsētām pilnībā bez aizņemšanās bija spējusi iztikt Ilūkste, Jaunlatgale (Abrene) un Lejasciems (pilsēta no 1928. līdz 1939. gadam). Novēroja, ka lielākajās pilsētās pašvaldību parādu apjomi praktiski nemainās, jo notiek gan agrāko nomaksa, gan jauna aizņemšanās, kamēr pilsētās ar iedzīvotāju skaitu, mazāku par 2000, tiem ir tendence augt.

Mūsdienās pašvaldību parādu dalīšana uz iedzīvotāju skaitu statistikā vairs nav populāra, taču Fiskālās disciplīnas padomes publiskotā informācija vēsta, ka 2026. gada sākumā vispārējās valdības parāds uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija 10 200 eiro.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunā Dzīve", 1926. gada 3. jūlijā

Izgājis plāni. Ugāle. Ventspils apgabaltiesas sesijā par briežumātes nošaušanu sauca pie atbildības Ugāles jaunsaimnieku Dreimani un policijas kārtībnieku Zīli no Rīgas. Vainīgie nelikumīgās medībās bij pienākti no Ugāles virsmežniecības 2. iecirkņa mežziņa Kalniņa, kad malu mednieki ievainoto briežumāti no meža bij paspējuši jau aizvest mājās. Apgabaltiesa miertiesneša spriedumu apstiprināja, pieliekot vainīgiem klāt vēl tiesas izdevumus. Spriedums: civilprasība 550 ls, bet krimināllieta 100 ls vai mēnesis arestā.