Rezultātā nācās secināt, ka meitenei izglābties palīdzējusi virkne dažādu apstākļu sakritību.

1981. gada 24. augustā PSRS lidmašīna An-24PB, lidojot reisā Dienvidsahalīna–Komsomoļska, pie Amūras 5220 metru augstumā sadūrās ar militāro bumbvedēju Tu-16K. Nokrītot no tāda augstuma, šajā šaušalīgajā katastrofā absolūti brīnumainā kārtā pamanījās izdzīvot tobrīd 20 gadus vecā studente Larisa Savicka, kura kopā ar dzīvesbiedru atgriezās no kāzu ceļojuma. Traģēdija notika nepiedodamas dispečeru nolaidības dēļ, abu lidaparātu atlūzas uz zemes tika izmētātas ļoti lielos attālumos, bet Larisas izglābšanas detaļas vēl ilgu laiku pēc notikušā bija uz visstingrāko noslepenotas.

Baisā pamošanās

Larisa un Vladimirs Savicki dzīvoja un mācījās Blagoveščenskā: viņa – medicīnas, viņš – pedagoģiskajā institūtā. Viņi bija tikko apprecējušies un baudīja tā dēvēto medusmēnesi. Vispirms jaunie ļaudis viesojās Vladivostokā pie Larisas radiniekiem, tad aizlidoja pie Vladimira vecākiem uz Komsomoļsku pie Amūras. Atpakaļceļā viņi iegādājās biļetes uz reisu Nr. 811 no Dienvidsahalīnas. Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ izlidošana aizkavējās. Kad beidzot varēja lidot, ieejot salonā, varēja redzēt, ka ir neraksturīgi daudz brīvu vietu. Pavadones piedāvāja jaunlaulātajiem ieņemt vietas lidmašīnas priekšgalā labajā pusē, taču Larisai pilnībā neizskaidrojamu iemeslu dēļ nezin kāpēc esot gribējies atrasties tuvāk astes galam, arī neskatoties uz to, ka vispārpieņemts viedoklis pauž – tur visvairāk mēdz kratīt.

Vēlāk noskaidrojās, ka tā lidmašīnas salona daļa, kur pavadones sākotnēji gribēja nosēdināt Vladimiru un Larisu, katastrofas brīdī bija pilnībā iznīcināta. Bet vispār katastrofā gāja bojā 11 abu lidmašīnu apkalpju locekļi (seši militārie un pieci civilie lidotāji) un 26 pasažieri – 25 pieaugušie un viens bērns.