Piesārņots gaiss ir kaitīgāks par cigaretēm

ASV Čikāgas universitātes pētnieki publicējuši gaisa kvalitātei veltītajos jaunākajos pētījumos iegūtos statistiskos datus par piesārņotas atmosfēras ietekmi uz dažādu valstu iedzīvotāju dzīves ilgumu. Pētījumā īpaši aplūkots piesārņojums ar daļiņām, kas rodas izrakteņu degvielas sadegšanas rezultātā industriālajā rūpniecībā un transporta līdzekļos. Saistībā ar šiem rezultātiem pētnieki izstrādājuši īpašo gaisa kvalitātes indeksu (AQLI).

Autori pauduši, ka visā pasaulē cilvēki elpo gaisu, kas rada nopietnus riskus viņu veselībai, taču šo risku izpausme ir nesaprotama. Formula AQLI varētu palīdzēt mainīt šo situāciju: tā piesārņoto gaisu pārvērš, iespējams, vissvarīgākajā rādītājā – mūža ilgumā. Un, apvienojot savus datus ar citiem potenciālajiem cilvēka veselības apdraudējumiem, pētnieki atklājuši, ka šā saraksta galvgalī ierindojams tieši gaisa piesārņojums. Tas visas planētas mērogā dzīves ilgumu samazina vidēji par 1,8 gadiem. Turklāt šajā gadījumā īpaši uzsvērts, ka, piemēram, smēķēšana savukārt labākajā gadījumā – tikai par 0,2 gadiem. Un paši pētījuma autori uzsvēruši arī to, ka smēķēšanas gadījumā katrs atsevišķais cilvēks pats var atteikties no tās, lai tādējādi kaut vai mazliet paildzinātu savu mūžu, taču piesārņota gaisa gadījumā no viņa individuālās piepūles praktiski nekas nav atkarīgs.

Tāpat savā vietnē tīmeklī pētnieki publicējuši pašu izveidotu interaktīvo karti, kurā atainots tas, cik lielā mērā palielinātos iedzīvotāju dzīves ilgums dažādās valstīs, ja izdotos atrisināt katastrofālo gaisa piesārņojuma problēmu. Piemēram, Indijā tie būtu 4,3, Ķīnā – 2,9, Krievijā – 0,5 gadi. Tostarp norādīts, ka lielākajās pilsētās – ieskaitot minēto valstu galvaspilsētas – šie rādītāji ir vēl lielāki.

Pasaules veselības organizācija publicēja informāciju, kas pauda: katru gadu no gaisa piesārņojuma pasaulē iet bojā aptuveni septiņi miljoni cilvēku. Savukārt neoficiāli visjaunākie dati liecinot, ka šodien tas sasniedzis jau deviņus miljonus.