Francija atdos Gvinejai nolaupītos galvaskausus

Gvineja oficiāli lūgusi Franciju atdot savu varoņu galvaskausus un personīgās mantas, kurus toreizējā koloniālā vara nolaupīja 19. gadsimta beigās.

Relikviju vidū ir Bubakara Biro Barija galvaskauss, kurš bija pēdējais Futa-Džalona musulmaņu teokrātiskās valsts valdnieks. Šī valsts tika izveidota 1725. gadā mūsdienu Centrālās Gvinejas teritorijā. 19. gadsimta beigās Barijs kļuva par vienu no līderiem, kas pretojās Francijas ekspansijai Rietumāfrikā.

1896. gadā pēc zaudētas kaujas pret francūžiem kolonizatori nocirta galvas Barijam, viņa dēlam, brālim un karavadonim. Galvaskausus aizveda uz Franciju kā kara trofeju, kas koloniālajā laikmetā bija ierasta prakse.

Pēc Gvinejas lūguma Francijā uzsāktajos meklējumos izdevies atrast visus četrus galvaskausus – tie glabājas Cilvēka muzejā Parīzē. Francijas varasiestādes par to informēja Gvineju jūlija beigās, paverot ceļu oficiālam restitūcijas pieprasījumam.

"Gvinejas valsts veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Barija un viņa biedru mirstīgo atlieku atgriešanu, lai viņi varētu ar cieņu atdusēties savu tēvu zemē,"

AFP paudis Gvinejas kultūras ministrs Musa Moise Silla. "Šis nav ierindas cilvēks, kura galvaskausam vajadzētu atrasties izstādītam muzejā Francijā," ministrs izteicies par Bariju. Paredzams, ka Barijam tiks rīkotas valsts bēres, ņemot vērā viņa vēsturiskā varoņa statusu.

Gvineja lūdz atdot arī manuskriptus, zobenu, galvassegu un tuniku, kas piederēja citam šā reģiona valdniekam – Samori Turē, karotājam un sprediķotājam, kurš pieņēma islāmu, cīnījās pret animistiem un Francijas koloniālajiem spēkiem, lai izveidotu savu impēriju. Turē 1898. gadā sagūstīja Francijas spēki un izsūtīja trimdā uz Gabonu, kur viņu apbedīja pēc nāves no plaušu karsoņa 1900. gadā.

Procedūra balstās uz Francijā 2023. gadā pieņemto likumu par cilvēku mirstīgajām atliekām publiskajās kolekcijās. Tās var atdot citai valstij tikai un vienīgi apbedīšanas nolūkā un nedrīkst izstādīt muzejos.  Likums attiecas uz mirstīgajām atliekām, kas ir jaunākas par 500 gadiem,  oficiālu pieprasījumu drīkst iesniegt tikai suverēna valsts savā vārdā vai noteiktas kopienas mūsdienu pēcteču vārdā.

Pieprasījumi seko pēc tam, kad Francijā pēdējos gados pieņemti likumi, kuru mērķis ir atdot bijušajās kolonijās nolaupītās relikvijas. Parīze 2020. gadā atdeva aptuveni divdesmit galvaskausus Alžīrijai un trīs citus Madagaskarai 2025. gadā. Uzskata, ka viens no tiem piederēja Madagaskaras karalim Toeram, kuram Francijas armija nocirta galvu 1897. gada Ambiki slaktiņā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons 2017. gadā vizītes laikā Burkinafaso galvaspilsētā Vagadugu deva solījumu atdot Āfrikai nolaupītās mākslas un vēstures vērtības.