16. septembris vēsturē un senās avīzes. Bauska un dzelzceļš

1896. gada 16. septembrī. Pirms 130 gadiem laikraksts "Dienas Lapa" korespondencē no Bauskas atzīmēja: "Viena lieta, ar ko Bauska var lielīties, – viņai ir daudz cerību.

Viņa cer jau vairākus gadus, ka to savienos ar dzelzceļu. Sākumā tās ilgošanās griezās uz Jelgavas pusi, bet pašā pēdējā laikā tā savu vērību piegriezusi Rīgai. Zināms, ka mūsu apgabala iedzīvotājiem būtu daudz izdevīgāki Bauskas–Rīgas dzelzceļš, jo kas labs gan var nākt no klusās Jelgavas, kura jo dienas, jo vairāk pamirst. Kas attiecas uz Bauskas–Rīgas līniju, tad, kā lasītājiem zināms, par to ir jau iesniegti pēdējā laikā apstiprināšanai divi projekti. Tātad cerības aug. Bet vēl ir viens apstāklis, kas šīs cerības palielina. Pēterburgas sāņdzelzceļu sabiedrība grib pagarināt minēto līniju no Bauskas līdz Paņevēžai, caur ko tā iznāktu otrtik gara. Ja nu šādā ziņā savienotu Romnas dzelzceļu ar Rīgu, tad produktus, kurus pārdod Paņevežā, nesūtītu vairs uz Liepāju, bet taisni uz Rīgu, caur ko rastos uz šīs līnijas dzīva satiksme. Un, tā kā mērīšanas darbi arī pie šīs līnijas šovasar jau izdarīti, tad Bauskai bez šaubām iemesls cerēt "uz nākamiem labākiem laikiem". Viņa drīkstētu tapt tad Jelgavai diezgan bīstama konkurente."

Par dzelzceļa pieslēgumu Bauskai debatēja vēl kopš 19. gadsimta 80. gadiem. Bauskas apkaimi pieskaitīja lauksaimnieciski attīstītās un turīgās Zemgales "treknajiem stūriem" un galvenā interese saistījās ar lauksaimniecības produkcijas nogādāšanu Rīgā, apejot uzpircējus un tā izvairoties no liekiem uzcenojumiem. Tāpat tika sapņots, ka dzelzceļa līniju varētu izvest caur Baldoni un padarīt pievilcīgāku tās minerālūdeņu dziednīcas piedāvājumu. Par to prātoja un diskutēja līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam, taču uzņēmēji, kas būtu gatavi ieguldīt naudu pasākumā, kavējās. Pat 1901. gadā, kad izveidoja Krustpils–Jelgavas–Tukuma sliežu ceļu, kuru pabeidza 1904. gadā, trasi nosprauda pārdesmit kilometrus virs Bauskas. Beidzot 1912. gada vasarā sākās stigas vilkšana savienojumam Viļņa–Panevēža–Bauska–Jelgava, taču visu izjauca Pirmais pasaules karš. Ironiskā kārtā tas bija ķeizariskās Vācijas karaspēks, kas apgādes vajadzībām 1916. gadā izbūvēja šaursliežu dzelzceļu Meitene–Bauska. Vēlāk šī līnija civiliem mērķiem nokalpoja visu starpkaru laiku līdz pat likvidācijai 1963. gadā. Tomēr šobrīd Bauskai, pateicoties "Rail Baltica" projektam, atkal ir cerība nākotnē tikt pie dzelzceļa.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Brīvā Zeme", 1926. gada 16. septembrī

Ganu meitene nodedzinājusi labības šķūni. St. Dundagas pag. Ventspils apr. Kalku ciemā jaunsaimniekam Kārlim Bengmanim nodedzis labības šķūnis. Līdz ar ēku sadeguši arī āboliņš, siens, salmi un būvkoki. Zaudējumi ap 3900 ls. Noskaidrojot uguns izcelšanās iemeslus, izrādījās, ka pie tā vainīga B. ganu meitene, 11 gadus vecā Ella Fridrihson. Pēdējā, gribēdama sakurt ganībās ugunskuru, paņēmusi šķūnī salmu kušķi, kuru turpat aizdedzinājusi, lai vējš nenopūstu uguni. Kad salmu kušķi pārņēmusi liesma, meitene sabaidījusies, nosviedusi to turpat šķūnī un aizbēgusi. Uguns, stipram vējam pūšot, dažās minūtēs pārņēmusi visu ēku.