13. augusts vēsturē un senās avīzēs. Pirmā Baireita

1876. gada 13. augustā. Pirms 150 gadiem Baireitā, Bavārijā sākās pirmais prestižais komponista Riharda Vāgnera mūzikas festivāls, uz kuru ielūdza monarhus un dažādus aristokrātus un prominences gan lielākoties no vācu ietekmes loka.

Vāgners festivālu iecerēja tikai savas daiļrades izrādīšanai un pirmajai reizei sagatavoja četru operu cikla jeb "vācu nacionālās drāmas", kā toreiz rakstīja, "Nībelungu gredzens" pirmuzvedumu pilnā formātā. Pirms tam skatītāji bija redzējuši vien atsevišķas daļas. Baireita bija notikums ne tikai Eiropas kultūras dzīvē. Gatavošanās grandiozajām izrādēm un pašas izrādes novērsa preses un sabiedrības uzmanību pat no politikas un karadarbības Balkānos, kur 1876. gadā bija uzliesmojušas serbu un bulgāru cīņas par neatkarību no Osmaņu impērijas un brieda Krievijas iejaukšanās konfliktā. Finansējumu iecerei Vāgners un viņa atbalstītāji ziedojumu veidā un apelējot pie vācu aristokrātu valstiņu kasēm vāca vismaz piecus gadus. Komponista labvēlis, Bavārijas karalis Ludvigs II atvēlēja 100 tūkstošus dālderu īpašas teātra ēkas būvniecībai. Tā saglabājusies līdz mūsdienām. Uzvedumiem bija piesaistīti labākie mūziķi un izpildītāji, bet tehniskais skatuves nodrošinājums bija "labākais, kādu vien bija iespējams atrast". Īpaši pasākumam uzbūvētajā koncertzālē ar iepriekš nepieredzēti plašu un skatītāju acīm slēptu orķestra bedri bija vietas 1650 skatītājiem, kas noteica, ka publika bija īpaši elitāra. Par Baireitā notiekošo vēl mēģinājumu laikā interesējās Vācijas ķeizars Vilhelms I, bet festivāla dienās zāli pagodināja arī Brazīlijas imperators Pedro II un Bavārijas karalis Ludvigs II. Starp viesiem atradās Vāgnera draugs, filozofs Fridrihs Nīče, tā laika Eiropas vadošie komponisti Antons Brukners, Edvards Grīgs, Pjotrs Čaikovskis, Ferencs Lists. Procesiem visu vasaru rūpīgi sekoja arī Rīgas un Kurzemes vācu prese, bet "Rigasche Zeitung" pēc iespaidīgajiem uzvedumiem rakstīja: "Riharda Vāgnera milzīgo enerģiju tagad atzīst arī viņa pretinieki. No viņu ziņojumiem redzams, ka pirmās divas Baireitas dienas dziļi iespaidojušas arī viņus." Kā minēts, tas bija ne tikai mākslas, bet arī ideoloģisks pasākums. Vācija kā vienota valsts, impērija bija pasludināta 1871. gadā, un vismaz daļa sabiedrības, tajā skaitā pats Vāgners, uzskatīja, ka, ceļot pašapziņu, nepieciešams nodemonstrēt arī tās kultūras potenciālu, ka arī vācieši iespēj ko grandiozu kultūras dzīvē, ne tikai franči vai itālieši. Finansiāli Baireita gan izrādījās katastrofa. Tā atnesa tādus zaudējumus, ka nākamo festivālu varēja sarīkot tikai 1882. gadā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Brīvā zeme", 1926. gada 13. augustā

Mūsu attiecības ar Itāliju. Jaunieceltais Itālijas sūtnis Rīgā A. Stranjeri, sarunājoties ar žurnālistiem, izteicās: Ne vien itāļu oficiālās iestādes, bet arī plašākas iedzīvotāju aprindas pazīst Latviju un par to interesējas. Vietējā Itālijas sūtniecībā pienāk no itāļu firmām diezgan daudz pieprasījumu, kuros izteiktas vēlēšanās stāties sakaros ar Latvijas firmām. Itālija izved uz Latviju galvenām kārtām automobiļus, lauksaimniecības mašīnas, zīdus un dienvidaugļus, bet no Latvijas saņem linus, kokmateriālus un celulozi.

Parakstītais nolīgums par visu maksu atcelšanu satiksmi starp abām valstīm vēl vairāk attīstīs. Sūtnis Stranjeri dzimis Neapolē un ieņēmis redzamus amatus diplomātiskā dienestā un ārlietu ministrijā un pēdējā laikā bijis Itālijas sūtnis Igaunijā.