15. septembris vēsturē un senās avīzēs. Tanku debija

1916. gada 15. septembrī. Pirms 110 gadiem Pirmā pasaules kara Sommas kaujas gaitā briti pirmo reizi vēsturē kaujā raidīja tankus.

Uz priekšu devās 49 primitīvās kāpurķēžu bruņumašīnas, no kurām vācu pozīcijas sasniedza tikai 18. Pārējās salūza vai iestrēga dubļos. Reljefs frontes sektorā, kur ieplānoja pirmo tanku uzbrukumu, bija īpaši nepiemērots kam tādam – kaujas lauks šajā vietā bija ne tikai pilns ar artilērijas šāviņu izrautām bedrēm, bet vēl arī bagāts ielejām un stāvām nogāzēm. Jau to vien, ka vismaz atsevišķi tanki nokļuva līdz vācu līnijām, varēja uzskatīt par pozitīvu sasniegumu. Britu kājnieki šajā vietā bija nedēļām ilgi, ar lieliem zaudējumiem mēģinājuši iekustināt fronti, taču neveiksmīgi. Tankiem turpretī izdevās pārraut vācu fronti 5 km dziļumā, turklāt dzīvā spēka zaudējumi izrādījās 20 reižu mazāki nekā parasti pozīciju kara apstākļos Rietumu frontē. Protams, liela nozīme piekrita pārsteiguma momentam, jo vācu karavīriem ierakumos nebija ne jausmas, ar ko tiem darīšana. Tankus ar ložmetēju un šauteņu uguni apturēt nevarēja un vācieši atkāpās. Pat ja "sauszemes kreiseris", kā tolaik mēdza rakstīt, ierakumu priekšā iestrēga dubļos vai apstājās sašauto kāpurķēdžu dēļ, tas ar saviem lielgabaliem un ložmetējiem joprojām apšaudīja pretinieku. Pirmo astoņu vīru apkalpes "Mark I" tipa tanku bruņojumā atradās divi lielgabali un 3–4 ložmetēji.

Uz rezultātiem varēja skatīties dažādi. No vienas puses, jaunās kaujas mašīnas nekādu apvērsumu frontē nebija radījušas. Cerības uz tām bija liktas krietni lielākas. Taču, no otras puses, tanki bija nodemonstrējuši arī savu funkcionalitāti un pirmo kauju varēja uztvert kā mācību stundu par trūkumiem, kas jānovērš. Piemēram, par tehniskajām nepilnībām, robiem apkalpju apmācībā un, protams, reljefa izvēli. Ja tanku būtu vairāk, arī efekts būtu bijis lielāks. Pirms tam sabiedroto militārajā vadībā par to notika strīdi – vai nu saražot lielāku skaitu mašīnu, vai mest kaujā jau esošās, lai pārliecinātos, kā tās darbojas un vai vērts izmest naudu kam tādam. Tādēļ visumā rezultātu varēja uzskatīt par panākumu.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 15. septembrī

Dobele. Uztraukums zemes dēļ. Pagājušā piektdienā iekšlietu ministrijas pilsētu nodaļas vadītājs R. Kelle apbraukāja jaunprojektējamās pilsētas robežas. Sakarā ar to radies pilsētā uztraukums, ka nu tak reiz dalīšot fonda zemi, kura vēl nav samērīta. Vairāki zemes gribētāji steidzās uz pilsētas valdi, lai viņus neaizmirstu. Pastiprinātās prasības pēc fonda zemes izskaidrojamas ar jaunā Glūdas dzelzceļa būvi, jo pie pilsētas robežām paredzēta arī stacija uz Muldavu mājas zemes. Ap jauno staciju šīs mājas īpašnieks jau sācis izpārdot zemi, pie kam tās cena sniedzoties pat līdz 100.000 r. pūrvietā.