Patiesībā šeit runa nav gluži tieši par aromātu, bet gan par konkrētu vielu, ko dēvē par heksadekānu (HEX), kam pašam par sevi nav vispār nekāda aromāta. Bet, neskatoties uz to, ja šī viela nokļūst degunā, tā spēj izraisīt gluži noteiktus pārdzīvojumus, tāpēc kaut kādā ziņā to var pielīdzināt feromonam.

HEX var atrast uz ādas, siekalās un arī fekālijās, un to izdala arī pieaugušie, lai gan visvairāk to saražo zīdaiņa galvas āda. Eksperimentu gaitā noskaidrots: ja HEX sajuta peles, tās pārstāja nervozēt, knosīties un vienkārši atslābinājās. Uz cilvēkiem gan šī viela iedarbojās mazliet citādi.

Eksperimentam piesaistītos brīvprātīgos dalībniekus aicināja uzspēlēt spēli, kas viņos izraisīja psiholoģisku diskomfortu. Spēles būtība bija tāda, ka vajadzēja ar citu cilvēku savstarpēji sadalīt noteiktu daudzumu virtuālās naudas. Eksperimenta dalībnieki domāja, ka patiešām spēlē ar cilvēku, lai gan patiesībā viņu partneris šajā gadījumā bija dators, kas bija ieprogrammēts tādējādi, lai pieprasītu sev ne mazāk par 90% naudas. Ja cilvēks tam piedāvāja mazāk par šiem 90%, ekrānā neiztrūkstoši parādījās liels sarkans uzraksts “NĒ!”, kas nozīmēja to, ka tagad vispār neviens nesaņems nekādu naudu.

Spēlētājam bija arī iespēja atriebties alkatīgajam “partnerim”, ieslēdzot viņa istabā skaļu troksni, kuru varēja regulēt no ne pārāk skaļa līdz ļoti skaļam līmenim – no tā attiecīgi varēja novērtēt to, cik lielā mērā nikns ir cilvēks. Proti, naudu atgūt vairs nevarēja, taču bija iespēja noteiktā veidā izlādēt agresivitāti.

Un galvenais: spēles laikā pusei dalībnieku tieši zem deguna bija pielīmēta plāksnīte ar HEX, savukārt otrai pusei – tāda pati plāksnīte, tikai bez HEX. Izrādās, šī viela sievietēm agresiju pastiprināja par 13%, un spēlētājas ar HEX zem deguna izcēlās ar lielāku gatavību “partnera” telpā ieslēgt skaļāku troksni. Savukārt vīriešiem ar HEX zem deguna agresija noplaka vidēji par 20%. Vienlaikus veiktā galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses tomogrāfija apliecināja, ka šajā gadījumā sievietēm papildus vēl pavājinās sadarbība starp tām smadzeņu zonām, kas kontrolē agresīvu uzvedību, bet vīriešiem šo pašu zonu sadarbība, gluži otrādi, pieņemas spēkā.

Pēcnācējus radošajiem zīdītājiem mātišķā agresija parasti atraisās attiecībā pret to, kas apdraudējis viņas mazuļus, savukārt tēviņiem agresija vērsta jau tieši pret pašiem mazuļiem, un nav svarīgi, vai tie ir sveši vai savējie. Tomēr pētniekiem vēl nāksies krietni nopūlēties, lai noskaidrotu, kā šajā gadījumā tas viss notiek ar cilvēkiem, jo attiecīgajā eksperimentā piedalījās ne jau vecāki ar bērniem un pieaugušo agresivitāti novērtēja ne jau attiecībā pret bērniem, bet gan pret finanšu spēles partneri.

Turklāt pētnieki arī paši atzinuši, ka pagaidām vēl vajadzētu ļoti piesardzīgi izteikties par to, ka HEX ir dēvējams par feromonu. Jo esot jāielāgo, ka kukaiņu un dažādu citu dzīvo būtņu feromoni ārkārtīgi spēcīgi ietekmē uzvedību, un feromonu signāls darbojas gluži kā tieša komanda kaut ko darīt. Savukārt cilvēkiem uzvedība tomēr atkarīga no neskaitāmiem faktoriem, un diezin vai varētu eksistēt kāds ķīmiskais signāls, kas caur ožas sistēmu spētu nodot apšaubīšanai nepakļaujamas pavēles tieši smadzenēm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.