Gan cilvēki, gan dzīvnieki apzināti izliekas miruši tieši nolūkā izglābties un turpināt dzīvošanu.

Starptautiska pētnieku grupa paudusi uzskatu, ka labi zināmais fenomens, kad uz nāves sliekšņa esošam cilvēkam apziņā kinofilmas veidā aizjoņo kadri ar viņa dzīves notikumiem, ka viņš tieši sev priekšā redz tumšu tuneli un tamlīdzīgi, varētu būt saistīts ar dabā labi zināmo izdzīvošanas stratēģiju, ko dēvē par “izlikties par beigtu”. Pētnieki cer, ka viņiem izdosies šo jautājumu atrisināt, raugoties no evolucionārā redzes punkta.

I

“Es biju pārliecināta, ka tūlīt miršu. Kad haizivs mani parāva zem ūdens jau trešo reizi, apziņai cauri izjoņoja visu manas dzīves spilgtāko momentu tēli. Tas šķiet absolūti neiespējami, ka burtiski tikai nieka divu vai trīs sekunžu laikā patiešām iespējams visaptveroši atcerēties visu savu dzīvi.” Tādiem vārdiem savus potenciālā pirmsnāves stāvokļa pārdzīvojumus aprakstījusi amerikāniete Šerija Hansena Steigere, kurai ASV piekrastē Teksasā bija uzbrukusi haizivs. Un viņa nav vienīgā ar tādu pārsteidzošu pieredzi.

Pirmsnāves pārdzīvojumi ir fenomens, kas var rasties dzīvību apdraudošās situācijās. Daudziem tādos momentos šķiet, ka viņi it kā pamet savu ķermeni, nokļūstot šaurā tunelī ar tā galā esošu vilinoši spožu gaismu, kā arī satiekas ar sen mirušajiem tuviniekiem vai eņģeļiem. Pētnieki novērtējuši, ka aptuveni 6–8% Zemes iemītnieku ir tamlīdzīga pirmsnāves pārdzīvojumu pieredze, un apvienotā dāņu un beļģu pētnieku komanda jauna pētījuma ietvaros pirmo reizi mēģinājusi noskaidrot, vai tam izskaidrojums nav meklējams, raugoties no evolucionārā skatpunkta.